Mēs abi esam uzauguši laikā, kad ne katrā mājā bija parastais telefons, par internetu un mobilo telefonu nemaz nerunājot. Tagad cilvēks kļuvis nemitīgi sasniedzams. Kā tu kā psihoterapeits varētu teikt – vai jaunās tehnoloģijas maina cilvēka domāšanu? 9
Protams! Dažreiz dzirdam – “tu esi tas, ko tu ēd” vai “tu esi tas, ar ko draudzējies”. Bet latviešiem ir lielisks teiciens – “darbs dara darītāju”. Patiesi, tu esi tas, ko tu dari! Ja dienu no dienas raugies datorā, planšetē vai mobilajā telefonā, vērojot bildītes un lasot pavirši sacerētus rakstiņus, tad tu sevi trenē arī pieticīgi domāt, dažkārt pat zaudējot realitāti ar apkārt notiekošo. Modernais cilvēks ar grūtībām spēj uztvert garus grāmatu tekstus.
Es gan nepiekrītu apgalvojumam, ka tehnoloģijas izolē cilvēkus, padara tos vientuļus. Tie, kuri “baksta” telefonos, joprojām “sabakstās” ar citiem cilvēkiem, mainījusies vien sasaistes forma. Vēl kāda interesanta parādība, kas seko līdzi tehnoloģijām – aizraušanās ar selfijiem. Patiesībā tas ir narcisms, ko tik skaisti aprakstījusi Anna Sakse savā pasakā par Narcisu. Šodien Narciss būtu “selfiju karalis”.
Vai mūsu smadzenes moderno tehnoloģiju iespaidā sāk strādāt citādi? Visticamāk, jā. Kādas būs ilgtermiņa sekas, mēs vēl nespējam novērtēt, turklāt tehnoloģiskie procesi norit ļoti strauji. Galvenais – spēt kontrolēt tehnoloģijas, nepadarīt sevi atkarīgu no tām.
Bet ir taču ģimenes, kurās piecu gadu vecam bērnam iegrūž rokās planšeti, lai tik liek mierā un ļauj skatīties televizoru!
Esmu redzējis ģimenes, kur jau pusotru gadu veci bērni rotaļājas ar planšeti. Nu ko, tur aug mani nākamie klienti.
