– Vai pētāt, kāpēc vispār korupcija joprojām plaukst? 8
– Tādēļ, ka daudzās valsts un pašvaldību iestādēs nav nodrošināta iekšējā kontrole un daudzas lietas ir atkarīgas no iestādes vadītāja, turklāt iestādes ir noslogotas ar savu pamatfunkciju veikšanu. Kamēr iestādēs nebūs sakārtota iekšējā kontrole, nekas cits nepalīdzēs. Liels mīnuss korupcijas novēršanā ir tas, ka Latvijā ir vāja fizisko personu ienākumu kontrole. Ja kādā citā valstī amatpersona saņem kukuli, piemēram, naudā, viņai ir grūti to legalizēt, bet pie mums tas izdarāms viegli t. s. pelēkajā sektorā. Ja jūs tagad gribētu paņemt 10 000 eiro lielu kukuli, jums būtu viegli to legalizēt un valstij būtu vājas iespējas uzzināt, kur kukuļa nauda nonākusi. Ja korupciju patiešām ir vēlēšanās “piežmiegt”, tad jāveic sistēmiskas izmaiņas un jābūt stingrākai iekšējai kontrolei valsts un pašvaldību iestādēs, lai kukuli nevarētu paņemt. Pelēkā ekonomika valstī ir ap 40 līdz 50 procentu līmenī – tajā arī apgrozās nelegāli iegūtie līdzekļi. Cik gan daudz naudas aiziet pa PVN izkrāpšanas shēmām?!
– Vai bieži konstatēti gadījumi, kad ierēdņi ņem kukuļus, lai “piebremzētu” vai paātrinātu kādus uzņēmējiem svarīgus projektus?
– Mūsu pētījumi liecina, ka tā saucamā administratīvā korupcija ir gandrīz izskausta. Tomēr birojs neskatās tikai uz lielām lietām, bet arī ierosina krimināllietas par nelieliem koruptīviem darījumiem.
– Ko dara KNAB priekšnieka vietnieki šajā procesā? Piemēram, jūs pati?
– Manā pakļautībā ir trīs nodaļas – valsts amatpersonu darbības kontroles, politisko partiju finanšu kontroles un politikas plānošanas. Ja pie mums nonāk iesniegums, kurā ir izklāstītas aizdomas par koruptīviem darījumiem ar valsts vai pašvaldības mantu vai amata pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, nododu nodaļai, uz kuru attiecas šie jautājumi.
