Lai uzlabotu nedzirdīgo savstarpējo saziņu un atvieglotu komunikāciju ar pārējo sabiedrību, kopš pagājušā gada šiem cilvēkiem pieejami valsts apmaksāti planšetdatori. Tos var saņemt ikviens, kuram oficiāli noteikta dzirdes invaliditāte.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

“Ir arī nosacījums, ka jāizmanto valsts apmaksātie sociālās rehabilitācijas vai zīmju valodas tulka pakalpojumi – lai saņemtu labumus, klientam ir jālīdzdarbojas savu problēmu risināšanā,” piebilst Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) prezidents Edgars Vorslovs. “Datortehnoloģijas ļoti atvieglojušas saziņu – ieslēdz skaipu, un vari komunicēt,” stāsta E. Vorslovs, paskaidrojot, ka nedzirdīgie savā starpā visraitāk var sarunāties zīmju valodā. “Tomēr lielo datoru visur līdzi nepaņemsi, bet planšetes katrs nevar iegādāties – invaliditātes pensijas ir mazas.” Attēlu pārraidīšana turklāt saistīta ar lielu datu patēriņu, padarot ierīces izmantošanu dārgu. Tagad pretimnākšanu izrādījis “Latvijas Mobilais telefons”, valsts apmaksāto planšetdatoru lietotājiem piedāvājot pieslēgumu bez datu apjoma ierobežojuma par sešiem eiro mēnesī. “Nedzirdīgie var neuztraukties, ka sarunas vidū limits būs iztērēts.” Valsts finansētie digitālie saziņas līdzekļi pērn izsniegti 356 cilvēkiem, šogad – jau ap 80. Tos piešķir īpaši apmācīts LNS darbinieks, katram jaunajam lietotājam veltot apmēram stundu laika, lai izskaidrotu, kā tā darbojas. “Ja es aizeju, piemēram, pie ārsta, vai ja mani uz ielas aptur policists, es varu ieslēgt planšeti, pieslēgties tulkošanas centram, un zīmju valodas tulks man palīdz sazināties,” videozvana priekšrocības apraksta E. Vorslovs. Zvanot pa mobilo tālruni, tas nav iespējams, bet īsziņu sūtīšana notiek krietni lēnāk.