Vai karš Sīrijā, bēgļi Eiropā nav atbīdījuši aizmirstībā Ukrainu? 21
Migrācijas krīzes sakarā Ukraina kā publiski apspriests jautājums ir aizgājusi fonā, tomēr par bezvīzu režīmu Eiropas Parlaments nobalsoja, arī padome šo lēmumu ir pieņēmusi. Tas pats attiecas arī uz Gruziju. Nu ir atrasts risinājums arī asociācijas līguma ratifikācijai, kuru neatbalstīja Nīderlande – viņi prasa papildu atrunu, ka tas nekādi negarantē iestāšanos ES. Ja Ukraina būs stabila, eiropeiski orientēta valsts, no tās puses mēs nekādu apdraudējumu negaidām, taču kas notiks ar Baltkrieviju? Biju tur vairākkārt, un sadarbībā ar komisāru Hānu (ES kaimiņ- attiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns. – Red.) esam paplašinājuši Eiropas finansiālo iesaisti uz tām cilvēku un organizāciju grupām, uz kurām tā agrāk neattiecās. Mums liekas, ka jāpaplašina sabiedrības daļa, kas labvēlīgi skatās uz ES, īpaši tagad, kad Baltkrievija vairs nejūtas tik droša kā pirms Krimas aneksijas.
Ko darīt ar tādiem EP deputātiem – Ždanoku, Mamikinu, tagad arī Griguli –, kas savos balsojumos nostājas pret Latvijas interesēm? Turklāt viņi par to vēl saņem brangu algu – ap 6000 eiro.
Nedomāju, ka to var kaut kā ietekmēt, bet nevajag arī pārvērtēt. Ždanoka pieder grupai, kuras politiskā ietekme uz EP lēmumiem ir ļoti neliela, Mamikins – pie sociālistiem, kas ir otra lielākā parlamentā, bet viņš parasti balso pretēji sociāldemokrātu oficiālajai nostājai. Viņi ir ievēlēti no noteiktas partijas saraksta, un te nu ir arī šīs partijas atbildība par to, ko viņi dara. Gadījumā ar Ivetu Griguli tas ir ZZS jautājums, kādā veidā viņi uztur saturisku saiti ar savu deputāti.
Par EP deputātu algām – apzinos, ka Latvijai tā ir neproporcionāli liela, bet tad paskatos uz dažu valsts uzņēmumu vadītāju algām… Kas man liekas nepareizi, ka mūsu premjerministram un ministriem ir tik zems atalgojums. Mēs viņus attiecībā pret Loginovu (bijušo Rīgas brīvostas vadītāju) nostādām pazemojošā situācijā.
