Māris Niklass: Kam jārūpējas par latviešu valodu un kā runājam? 30
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms gada biju spārnots par E. Levita ierosināto Valsts valodas dienu. Pat atļāvos “Latvijas Avīzei” nosūtīt rakstu – “Bez “davai” un “okey””. Vai šogad ir labāk? Joprojām no TV ekrāna skan “okey”, “vot”. Ja to teiktu cilvēks uz ielas… Taču, ja runātājs ir augstskolas docētājs un Saeimas deputāts, kļūstu domīgs.
Atliek nosarkt, kad dzirdu smaidīga raidījuma vadītāju sakām “truba”, uz kuru atsaucas un arī lieto kādas partijas ģenerālsekretārs. Laikam raidījumu redaktoriem nav pienākums sekot valodas pērlēm. Vietā un nevietā skan ģermāniskais “forši”. Varbūt labāk izmantosim latviskos – jauki, brīnišķīgi.
Mazliet par ierēdņu slengu. Dzirdu: opcija, digitālais rīks, ienākumu mediāna, monitorēt. Sniedzos pēc Mīlenbaha un Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcas. Nevaru atrast skaidrojumu. Esmu piedzimis citā laikmetā, taču atšķirībā no šo manis minēto vārdu lietotājiem es vēl zinu valodas dižgarus.
Viņi bijuši lakoniski, teikdami – mūsu valoda ir: iznesīga, izveicīga, izdevīga, skaidra un ērta. Sirds līksmo! Es vēl piebilstu, ka, salīdzinot ar mūsu ziemeļu kaimiņiem, krietni kodolīgāka. Par to var pārliecināties Cēsu Uzvaras pieminekļa uzziņas plāksnē, saskaitot katras valodas zīmju skaitu.
Taču par nožēlu nav vakara TV, kad mūsu valodas iznesīgumu nepabojātu majora kunga piesauktais “bardaks”. Nešausminātos, ja vēl pateiktu, no kuras valodas šis vārds nāk. Savulaik atļāvos nu jau bijušajam NBS komandierim aizrādīt par rucifisma lietošanu. Viņš savos spriedumos bija strikts. Latviešu “nekārtība” neesot salīdzināma ar krievu “bardaku”.
Kāds cits, jau ar augstāku dienesta pakāpi, bieži lieto “lietas kursā” un “uz doto brīdi”. Kuri dienējuši okupācijas armijā, sapratīs, kā tas skan krieviski. Vēl neesmu piesaucis anglicismus “fleksibli”, “feiks”. Mikroblogošas vietnē “Twitter” kāda TV personība ieraksta – “pēc ārzemju valodas Eng. biežāk”… No sākuma pat neapķēros, ka ar šo saīsinājumu domāta angļu valoda.
Taču kādas rupjības skan komentāros. Tiek piesaukti dzimumlocekļi utt. Pagājušā gadsimta sākumā kāds valstsvīrs bija teicis, ka par tautas kultūru varot spriest pēc tualetēm, bet šodien par kultūru var pārliecināties, palasot interneta komentārus.
Patlaban liekas, ka vienīgi Valsts prezidentam rūp valodas jautājums. Viņš pat to liek Kariņa k-gam iestrādāt valdības deklarācijā. Teikšu, vietā un laikā, ja iespējamais premjers saka: “Jautājums noņemās”, “valdība tiek stādīta”.
To saka valstsvīrs ar valodnieka izglītību. Ja tā runā amatpersona, tad nav ko brīnīties, kad kāda man zināma novada komunikācijas speciāliste var izsūtīt pakļautajām iestādēm apkārtrakstu, nelietojot komatus. Rodas jautājums – cik zemu nolaidīsimies?
Te nu es gribētu piesaukt vairākas institūcijas, kam jātur rūpe par valodu. Latviešu valodas aģentūra – Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautības iestāde. Viens no aģentūras uzdevumiem veicināt valodas ilgtspējīgu attīstību. Pat formulētas “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”.
Mums vēl ir arī uzraugoša iestāde Valsts valodas centrs ar valodas kontroles nodaļu – Tieslietu ministrijas pakļautībā. Tās vadlīnijās viens no punktiem skan – valsts valodas ievērošana iestādēs un uzņēmumos, administratīva soda sankciju piemērošanas principi.
Vēl mums ir nevalstiska organizācija Vieglās valodas aģentūra. Jāuzteic, ka šie brīvprātīgie tur rūpi par 15 līdz 25% iedzīvotāju, kuriem grūtības uztvert sarežģītu informāciju. Atļāvos papētīt grāmatu, kas izdota vieglajā valodā. Par piemēru, doti paskaidrojumi vārdiem “kūts” un “aizgalds”. Vai šeit daļa vainas nebūtu jāuzņemas jaunajiem vecākiem, kuri neatrod laiku palasīt pasaciņas mazulīšiem? Atcerēsimies, ka valoda ir mūsu valsts gods, lepnums un cieņa!
