– Simfoniskā mūzika un vasaras festivāls – vai tas īsti sader kopā? 1
– Nē un jā. Protams, vasarā simfoniskās mūzikas koncerti Lielajā ģildē būtu galīgi garām. Taču, lai ielūkojamies pasaules praksē: Čikāgas, Bostonas, Filadelfijas simfoniskajiem orķestriem ir vietas ārpus pamata rezidences vasaras festivāliem vairāku nedēļu un pat mēnešu garumā. Mūsu gadījumā esam izvēlējušies nedēļas nogales triju dienu modeli un Cēsu koncertzāli. Mana pārliecība, ka LNSO vasaras festivālā jābūt trim stūrakmeņiem – simfoniskā mūzika, kamermūzika un opera. Šogad esam izvēlējušies franču 20. gadsimta komponista Fransisa Pulenka monooperu “Cilvēka balss” ar izcilo franču soprānu Karenu Vurču. Mūziķi atradīsies nevis uz skatuves, bet orķestra bedrē, ko Cēsu koncertzālē izmantosim pirmoreiz, un režiju veidojis Andrejs Žagars.
– Un kas ir sarežģītākais, domājot par LNSO 90 gadu jubilejas koncertiem?
– Izvēlētos lieldarbus adekvātā veidā atskaņot Lielajā ģildē. Patiesību sakot, kad vaicājām Marisam Jansonam, ko viņš vēlētos Latvijā atskaņot, nācās rēķināties ar Lielās ģildes nepietiekamību lieliem orķestru sastāviem. Tas vienmēr rada dilemmu: kuri mūziķi spēlēs pusbalsī?
– LNSO taču ir nevis Rīgas, bet Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Kāpēc jubileju nesvinat Liepājas “Lielajā Dzintarā”?
– Bēthovena 9. simfoniju atskaņosim ne tikai Rīgā, bet arī “Gorā”, Berlioza “Fausta pazudināšanu” ar Vasiliju Sinaiski pie diriģenta pults spēlēsim arī Cēsīs. Godīgi sakot, Marisam Jansonam kā jubilejas pirmā koncerta – tajā viņš cer īstenot senseno sapni muzicēt vienā koncertprogrammā ar Raimondu Paulu – iespējamu norises vietu piedāvājām Liepāju, jo ar to saistās izcilā meistara ģimene, tēvs… Taču Mariss Jansons, par spīti Lielās ģildes neatbilstībai lieliem orķestra sastāviem, tomēr izšķīrās par labu Rīgai un rīdziniekiem. Galu galā arī mūsu orķestra mājvieta ir galvaspilsētā, un tāpēc tik neatlaidīgi iestājamies par akustisko koncertzāli arī Rīgā.
