Negribu tādu maizi kā vate 2
Tā kā ”LA” bija publicētas lasītāju domas par maizi, kuru cep Latvijā, (”Garšīgu maizi sev neliedzam”, 27.03.2012.), es gribu pateikt, ka man tā ir liela problēma – nopirkt maizi, kas būtu man pa prātam.
Nākas apbraukāt vairākus veikalus un tirgus, lai atrastu vēlamo maizi, tādu, kādu cepa okupācijas laikā. Baltmaizei bija stingra struktūra ar cietu garoziņu. Tagad ceptās maizes ir nebaudāmas vatei līdzīgas pikas, kuras kukulīti var pat saspiest saujā. Uzsmērēt uz tās sviestu arī nevar, jo izjūk. Kādu laiku rupjmaize – ķieģelītis, kas man patīk, bija laba. Pēdējā laikā visi cepēji sākuši sagriezt maizi tik plānās šķēlēs, ka atkal problēma uzziest sviestu, sevišķi, ja tas ir stingrāks. Negribu sagrieztu maizi, bet kur tādu dabūt? Ja nu vienīgi Rīgas pierobežā – Bramberģes ielas veikalā, bet vienmēr nesanāk tur aizbraukt. Tā ka esmu ļoti kritiski noskaņots pret maizes cepējiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ atteikušies no sen pārbaudītām maizes cepšanas tradīcijām.
