Latvijai draud prasības atteikums lietā par Norvēģijā arestēto zvejas kuģi 0
Tā dēvētā “sniega krabju” lieta, kuras sakarā Latvija vērsās Eiropas Savienības (ES) tiesā pret Eiropas Komisiju (EK), Latvijai varētu beigties ar prasības atteikumu, liecina vairāku ekspertu teiktais.
Proti, ES tiesa, pabeidzot prasības izvērtēšanu un EK iesniegtās aizstāvības izvērtēšanu, varētu lemt par Latvijas iesniegtās prasības nepamatotību, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Latvijas valdības atbalstītā prasība, ko sagatavoja Tieslietu ministrija, ES tiesā pret EK celta šī gada 10. maijā.
Komisijai bija laiks līdz augusta beigām sagatavot un tiesā iesniegt savu aizstāvību, kurā norādīti argumenti un apsvērumi tam, kāpēc Komisija nepiekrīt Latvijas celtajai prasībai par it kā “nepietiekamu rīcību” pēc iepriekš Norvēģijā arestētā zvejas kuģa “Senators” gadījuma.
Patlaban abu pušu iesniegto dokumentu saturu vērtē ES tiesa.
Šobrīd gan nav informācijas par laiku, cik ilgi ES tiesa vērtēs Latvijas prasību un EK aizstāvību, taču, kā liecina prakse, lieta kopumā var tikt izskatīta no pusgada līdz gadam.
Taču, ja ES tiesa uzskatīs, ka Latvijas pieteikums nav pamatots un pieņemams, process beigsies ātrāk. Ja uzskatīs par pieņemamu – process turpināsies ar rakstisko daļu ar Latvijas viedokli par Komisijas aizstāvību, bet pēc tam ar Komisijas atbildi par Latvijas viedokli.
Sarežģīts gadījums
“Sniega krabju” lieta līdz šim zivsaimniecības nozarē vērtēta dažādi – ir argumenti, ka Latvijas valdības pozīcija, aizstāvot “Senatora” intereses, ir pareiza, tāpēc tādai tai arī jāpaliek. Turklāt šis gadījums, kurā iesaistīts viens kuģis, tiek uzlūkots kā Latvijas interešu aizskārums plašākā nozīmē.
Taču tai pašā zivsaimniecības nozarē ir arī pretējais viedoklis, ka Latvijas valdības nostāja šajā gadījumā, vēršoties pret EK, ir nepamatota, kas skaidrojams ar juridiskiem apsvērumiem un aktiem par Norvēģijas suverenitātes atzīšanu.
Arī juristu vidū šī Latvijas valdības atbalstītā lieta pret EK neizskatās pārliecinoši. Cik noprotams, Komisijas viedoklis attiecībā uz krabju zveju pie Špicbergenas varētu būt līdzīgs Latvijas viedoklim.
Tāpēc vēl jo vairāk Latvijas vēršanās pret EK varētu būt radījusi neizpratni Komisijā, kurai Latvija pārmet, ka tā esot nepietiekami aizstāvējusi tās intereses.
Taču ir būtiski ņemt vērā, ka situāciju kopumā padara sarežģītāku fakts, ka runa nav tikai par ES tiesību normām un regulām, bet arī par starptautisko tiesību interpretāciju. Proti, aspektu, ko ES tiesa nevar atrisināt.
Tāpat, pēc juristu domām, neko labu par Latvijai labvēlīgu iznākumu šajā lietā neliecina arī nesen medijos izskanējušās ziņas, ka lieta par “Senatoru” ir nonākusi Norvēģijas Augstākajā tiesā, pirms tam izejot pirmās divas instances, kurās lieta zaudēta.
Abas instances lēmušas, ka uzņēmumam “North Star Ltd”, kam pieder Norvēģijā arestētais zvejas kuģis “Senators”, nav bijušas tiesības nodarboties ar sniega krabju zveju attiecīgajā teritorijā.
Lai arī kāds būs iznākums, patlaban der ņemt vērā, ka tiesa vēl nav ne lēmusi, ne spriedusi par šo lietu.
UZZIŅA
Norvēģijas varas iestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA “North Star LTD” piederošu zvejas kuģi “Senators”, kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.
Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920. gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc ES regulas prasībām.
Pēc incidenta Ārlietu ministrija (ĀM) iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek pēc starptautiskas vienošanās.
Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas šajā valstī, un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts. Kuģa dīkstāve uzņēmumam “North Star LTD” radījusi lielas finansiālas problēmas, tāpēc tas bijis spiests pārdot daļu flotes.
