Nepopulārs, bet nozīmīgs lēmums 0
Vērtējot eiro ieviešanas tiesiskos aspektus, būtiski izprast, ka saistības ar Eiropas Savienību Latvijas iedzīvotāji uzņēmās jau 2003. gadā, kad referendumā nobalsoja par iestāšanos tajā. Savukārt 2004. gadā, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija uzņēmās arī pienākumu – ieviest eiro.
Jau kopš pievienošanās ES Latvija ir kļuvusi par Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti, un līdz šim spēkā vienmēr ir bijusi atruna, ka eiro apņemamies ieviest, tiklīdz būsim tam gatavi.
Tāpēc šobrīd nav nekāda pamata domstarpībām par to, vai Latvijai ir pienākums pievienoties eiro, un tautas nobalsošanas jautājums nevarētu būt par eiro ieviešanu Latvijā, jo uz šo jautājumu mēs jau 2003. gadā atbildējām apstiprinoši. Turklāt šobrīd Satversme dod tautai tiesības izteikt viedokli par šādiem jautājumiem tikai tad, ja likumdevējs pats nobalso par šāda jautājuma nodošanu izlemšanai referendumā.
Nacionālo apvienību veidojošā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir bijusi par eiro ieviešanu Latvijā, jo uzskata to par ģeopolitiskās piederības jautājumu. Lai gan otras partijas – “Visu Latvijai” – pozīcija šajā jautājumā bijusi krietni atturīgāka, tomēr uz 11. Saeimas vēlēšanām NA programmā bija pausts atbalsts eiro ieviešanai.
Nacionālā apvienība eiro ieviešanas jautājumam ir piegājusi atbildīgi – pirms pieņemt galīgo lēmumu par atbalstu eiro ieviešanai, tā rīkoja padziļinātas diskusijas ar ekspertiem, premjeru, finanšu ministru, Latvijas Bankas vadību, arī eiro pretiniekiem un, izsverot visus “par” un “pret”, pieņēma varbūt ne pārāk populāru, bet tajā pašā laikā valstiski nozīmīgu lēmumu – atbalstīt eiro ieviešanu.
Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas ir gājusi attīstības virzienā, un šobrīd, apstādinot eiro ieviešanu, mēs faktiski nobremzētu valsts attīstību un atkristu atpakaļ par vairākiem gadiem. Tādēļ uzskatu, ka lēmums ieviest eiro ir valstiski atbildīgs lēmums visu mūsu interesēs.
