Anete Mīrsva
Anete Mīrsva
Foto – Karīna Miezāja

Nevis mājsaimniece, bet rakstniece 0

Šogad par Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā laureāti žūrija atzina vācu rakstnieci Aneti Mīrsvu un apbalvoja grāmatas tulkotāju Ingu Karlsbergu. Eksperti lēma, ka Anetes Mīrsvas stāstā “Samsona ceļojums”, “tēlojot zēna un viņa suņa pēdējo kopīgo ceļojumu un mācīšanos pieņemt nāves realitāti, emocionāli spēcīgi un dzīvi apliecinošā noskaņā izskan atziņa par dzīves rituma dabiskumu un noslēguma nenovēršamību, kā arī patieso vērtību – draudzības, sirdsgudrības, empātijas un drosmes – apliecinājums”.

Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
Tikai tie, kas neko nedara, nekļūdās! Horoskopi 1. decembrim
TV24
Vai tā ir patiesība, ka skursteni var iztīrīt ar kartupeļu mizām?
Lasīt citas ziņas

Anete Mīrsva ieradās uz Baltvilka balvas lasījumiem “Vai taureņi taurē un mīdijas mīdās?”, pēc kuriem arī notika mūsu saruna.

– Esat strādājusi par operatora asistenti un žurnālisti. Kā izlēmāt pievērsties daiļliteratūrai?

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Mīrsva: – Es vienmēr esmu daudz rakstījusi, taču neko garu. Skolā mani vienmēr slavēja tekstu dēļ, bet dzīves ceļš aizveda citā virzienā. Kad piedzima mani bērni (rakstniecei ir divi dēli. – L. K.), vairs nevarēju strādāt par operatora asistenti – tas ir pārāk bīstami, nākas pārāk daudz braukāt apkārt. Turklāt brīdī, kad precējos, vairs nebiju operatora asistente, bet vēl nebiju arī nekas cits, un, kad man dokumentos bija jāieraksta nodarbošanās, negribēju rakstīt “mājsaimniece”, tāpēc ierakstīju: “Rakstniece.” Tajā brīdī man vēl nebija iznākusi neviena grāmata, bet neatlika nekas cits kā kļūt par rakstnieci, lai piepildītu dokumentos rakstīto (smejas). Sēžot mājās ar bērniem, es pēkšņi biju atklājusi, ka man galvā ir Lola – sižets stāstam “Lola, kas dzīvo uz Zirņa” (filmu, kas bal­stīta Anetes Mīrsvas stāstā, jūlijā rādīja LTV1. – L. K.). Tā “Lola” nāca pirmā 2008. gadā, “Samsona brauciens” – gadu vēlāk. Tiesa, stāstu “Lola, kas dzīvo uz Zirņa” es jau biju uzrakstījusi kādu laiku iepriekš, taču tā diezgan ilgi neiznāca, jo ir samērā grūti atrast izdevēju, īpaši pirmajai grāmatai.

– Kāpēc esat izvēlējusies tieši šo vecumu savu grāmatu varoņiem?

– Es īsti nezinu. Lielākoties man stāsti vienkārši ienāk galvā, un tiem pamatā ir bērni, kuri parasti ir vecumā starp astoņiem un desmit gadiem. Tiesa, esmu uzrakstījusi arī divas jauniešu grāmatas, bet tās vēl nav atradušas izdevēju. Jauniešu grāmatās ir pilnīgi cita valoda, un ar to es nejūtos tik droša, nespēju tajā īsti iejusties. Valoda, kādā runā jaunāki bērni, man šķiet tuvāka, dabiskāka, ar to man ir lielāka saistība. Varbūt tādēļ. Man ir uzdots šis jautājums, un es īsti nevaru atbildēt.

– Vai jūsu bērni arī lasījuši jūsu grāmatas, un ko viņi par tām saka?

– Jā, sākumā vīrs viņiem lasīja priekšā, bērni arī paši lasīja manas grāmatas un atzina tās par labām, kaut gan zinu – paši viņi noteikti tās grāmatnīcā neizvēlētos. Pēdējās divas manas grāmatas gan viņi nav lasījuši, jo nu jau izauguši no manu varoņu vecuma…

– Latvijā vēl joprojām trūkst grāmatu jūsu varoņu vecumam, arī pusaudžiem, īpaši tādu, kurās varoņi ir zēni, jo meitenes, kā atzīst bibliotekāri, grāmatas par zēniem lasa, bet otrādi ne. Turklāt nupat mums ir liela pārpilnība ar fantāzijas un fantastikas grāmatām, bet realitāte palikusi novārtā. Kā ir Vācijā?

– Jā, laikam jāpiekrīt, zēniem tiešām nepieciešams, lai grāmatas protagonists būtu zēns. Nevar teikt, ka Vācijā pilnīgi trūktu bērnu grāmatu ar reālistiskiem varoņiem – ir rakstnieki, kuri raksta šādā stilā, piemēram, Pēters Hērtlings, un ir, protams, klasika kā Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, taču arī Vācijā tiek izdots daudz fantāzijas grāmatu. Jaunieši mīl fantastiku – arī mani bērni, īpaši jaunākais dēls, labprāt lasa fantastikas romānus. No apgādiem gan esmu dzirdējusi, ka viņi labprāt vēlētos reālistiskākas bērnu grāmatas, un tas mani priecē, jo pati esmu izvēlējusies tieši šo žanru. Es piekritīšu, ka bērniem varētu būt vairāk reālistiskas mūsdienu literatūras, ar ko viņi varētu identificēties, kurā būtu atpazīstama vide un apstākļi.

– Jūs skolā arī mācāt radošo rakstīšanu. Vai par to skolām ir liela interese?

– Skolas mani bieži uzaicina uz lasījumiem – to pārstāvji paši var izvēlēties, vai vēlas vienkārši lasījumu vai arī radošās rakstniecības kursu, tad uzdodu skolēniem arī nelielus radošos uzdevumus. Par šo iespēju interesējas ne katra skola, pamatā tās, kuras saskaras ar kādiem sociāli asākiem punktiem – piemēram, skolas ar lielu skaitu ārzemnieku bērnu, vai arī bērniem no ģimenēm, kas nav tik ļoti nodrošinātas, kur trūkst priekšā lasīšanas tradīcijas, kur bērniem ir lasīšanas grūtības. Šajās nodarbībās var just, ka bērniem tās tiešām interesē, viņi nāk lielā skaitā un klausās ļoti uzmanīgi, viņi arī labprāt pilda rakstīšanas uzdevumus – tas ir apbrīnojami! Un esmu ievērojusi, ka bērniem nepatīk tikai priecīgās grāmatas. Manas grāmatas nemaz nav tik jautras, tomēr viņi ļoti iesaistās. Skolotāji apgalvo, ka stundās viņi nepavisam nav tik uzmanīgi, bet, šķiet, manas grāmatas stāsta par tēmām, kuras viņiem ir svarīgas. Piemēram, esmu viesojusies skolās, kur, pēc skolotāju teiktā, puse vai pat vairāk bērnu nāk no šķirtām ģimenēm. Tā ir tēma, ko aprak­stīju romānā par Lolu. Tāpat arī par mājdzīvnieka nāvi – diezgan daudziem bērniem bijuši mājdzīvnieki, kurus viņi ir mīlējuši un zaudējuši, gluži kā Matss “Samsona ceļojumā”. Tad mēs runājam par to, ka nāve ir dabiska un kā ar to sadzīvot.

– Vai jums pašai bērnībā bija suns?

– Jā, “Samsona ceļojums” lielā mērā balstīts manas bērnības atmiņās. Maniem vecākiem bija četri suņi. Neviens no tiem vairs nav dzīvs. Kad mans suns nomira, vecāki viņu vienkārši aizveda un man tikai pateica, ka viņš ir prom. Man bija pašai jāsaprot, kāpēc viņa vairs nav, kas īsti ir noticis.

– Ko pati labprāt lasāt?

– Man ir tradīcija kafejnīcā izlasīt dienas avīzi – tajā reizēm var pamanīt kādu notikumu vai tēmu, kas rosina sižetu. Kad rakstu vai gatavojos rakstīt, izpētei ļoti daudz lasu par tēmām, kam pievēršos savā grāmatā. Piemēram, šobrīd rakstu par zēnu, kura tēvs saslimis ar vēzi, un tagad lasu par to, kā runāties ar bērniem. Ceru, ka tas kļūs par romānu. Patiesībā arī pati prieka pēc labprāt lasu jauniešu grāmatas. Piemēram, nesen mani patiesi sajūsmināja Volfganga Herndorfa “Čiks” (iznākusi arī latviski. – L. K.) – tā ir ļoti interesanta, vērtīga jauniešu grāmata, arī reālistiska. Man patīk grāmatas, kuras iedvesmo. Tagad kādu laiku neesmu pārlasījusi, bet, kamēr bērni auga, es ar viņiem kopā lasīju Mihaela Endes grāmatas – “Momo” un “Bezgalīgo stāstu”. Es izlasīju arī visu “Hariju Poteru” – neiedomājami milzīgs apjoms! Es pati nevarētu uzrakstīt grāmatu ar tik daudziem varoņiem un sižeta līnijām. Starp pieaugušajiem domāto grāmatu autoriem man nav īpašu favorītu – vienkārši raugos, kas pie manis atnāk.

– Angļu valodas zemēs ir ļoti grūti ielauzties ar tulkojumiem. Kāda ir situācija tulkotās literatūras jomā Vācijā?

– Īpaši jauniešu literatūrā Vācijā ļoti spēcīga angļvalodīgā niša, bet arī citādi ir daudz tulkojumu, dažus autorus, kā Mihaels Ende, Astrīda Lindgrēne, jau pieminēju, taču ir arī citi. Domāju, lasītāji labprāt izvēlas tulkojumus. Vācu autori reizēm pat jūtas mazliet vīlušies, kad lielās literatūras balvas tiek piešķirtas tulkojumiem.

– Vai Baltvilka balva dos jums papildu popularitātes punktus? Apgāda mājaslapā vēl neredzēju to pieminētu…

– Mans apgāds bija ļoti priecīgs, viņi jau paziņoja, ka desmit dienu akcijā piedāvās stāsta “Samsona ceļojums” e-grāmatu bez maksas – arī par godu balvai. Mani ir uzrunājis vācu laikraksts, kurš specializējas bērnu un jauniešu literatūrā – kā saprotu, viņi sazinājušies ar “IBBY” un arī vēlas kaut ko uzrakstīt. Es domāju, Baltvilka balva Vācijā nav īsti pazīstama, bet ceru, ka tagad tā kļūs zināmāka. Arī mana aģente bija ļoti iepriecināta un zinātkāra, vēlējās braukt līdzi un bija ļoti ieinteresēta par Latvijas literāro dzīvi.

– Esat Latvijā pirmoreiz. Kā jums patīk Rīgā?

– Rīga ir burvīga pilsēta. Atbraucu kopā ar vīru un dēlu, un šeit ir tiešām brīnišķīgi, es gribētu vēl paspēt izbaudīt pilsētu kopā ar ģimeni. Arhitektūra ir ārkārtīgi skaista, ļoti neparasta, vienīgi žēl, ka tik daudzas mājas ir tik sliktā stāvoklī.

– Baltvilka balvas lasījumi notika mūsu jaunajā Nacionālās bibliotēkas ēkā…

– Pašā bibliotēkā diemžēl bija sanitārā diena, tādēļ mēs redzējām tikai augšstāvu. Skats no tā bija brīnišķīgs, un, cik varēju novērtēt, arī pati celtne ir ļoti iespaidīga. Mēs ar ģimeni minējām, pēc kā tā izskatās: viļņa, kalna? Šāda veida arhitektūru vēl nebijām redzējuši; šķiet, tas ir viens no arhitektūras projektiem, kas atstāj iespaidu uz visu apkārtni. Tā ir, piemēram, ar Elbas koncertzāli Hamburgā, kur dzīvoju, – tā tapa ārkārtīgi ilgi, bija neiedomājami dārga, taču beidzot ir pabeigta.

– Kā saprotu, Hamburgā šobrīd ir liels tūristu pieplūdums tieši koncertzāles dēļ?

– Hamburga vienmēr ir bijusi tūrisma pilsēta, tā ir ļoti brīnišķīga, daudzveidīga, tajā arvien bijis ko redzēt, taču koncertzāles dēļ tūristu tiešām kļuvis vēl vairāk. Un – ko var ļoti ievērot – jaunās koncertzāles dēļ arvien vairāk cilvēku interesējas par klasiskās mūzikas koncertiem, turklāt arī vietējie, ne tikai iebraucēji. Tas man šķiet tiešām brīnišķīgi. Es ceru, ka arī jūsu bibliotēka piesaista vairāk lasītāju, īpaši ģimenes ar bērniem?

– Dažiem, īpaši Daugavas labajā krastā dzīvojošajiem, tā šķiet par tālu…

– Nopietni? Nu, Hamburgā tas nebūtu tālu, jo tā ir vēl daudz lielāka pilsēta.

RADOŠĀ VIZĪTKARTE

ANETE MĪRSVA (1969)

* Dzimusi Manheimā (Vācija).

* Strādājusi par žurnālisti un operatora asistenti, ieguvusi poēzijas un biblioterapijas grupu vadītājas izglītību.

* Iznākušas četras bērnu grāmatas.

* Pēc stāsta “Lola, kas dzīvo uz Zirņa” motīviem uzņemta filma, par stāstu “Samsona ceļojums” (2009) saņēmusi Vācijas Literatūras fonda stipendiju un starptautisko Jāņa Baltvilka balvu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
Tikai tie, kas neko nedara, nekļūdās! Horoskopi 1. decembrim
TV24
Vai tā ir patiesība, ka skursteni var iztīrīt ar kartupeļu mizām?
“Restorāna darbinieku vārdā izsakām lielu nožēlu par notikumiem.”Juško, kurš iesita sievietei, atkāpies no “COD” vadības
Ukrainas Drošības dienests sarīkojis sprādzienu Krievijas Severomuiskas dzelzceļa tunelī
Lasīt citas ziņas
TV24
Kas notiks ar pastāvīgi dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem Latvijā pēc 2. decembra?
“Kad šis murgs vienreiz beigsies?” Vecāki klases čatos atkal mēģina vienoties par dāvanām pedagogiem
Izraēlas armija paziņo par kauju atsākšanu Gazas joslā
Kokteilis
FOTO. Slavenības un kino mīļotāji pulcējas Dž.Dž.Džilindžera pirmās spēlfilmas – erotiskās drāmas “Ekstāze” pirmizrādē
TV24
Horens Stalbe: “Tiklīdz jūs nonākat Rīgā, tā jūs saprotat, ka mašīna sadalīsies gabalos!”
07:45
Izraēlas armija paziņo par kauju atsākšanu Gazas joslā
07:41
“RB Rail” valdes priekšsēdētājs: Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sastāvdaļa
07:27
Laikapstākļus nosaka ciklons – snigšana turpināsies arī piektdien. Kur prognozē visspēcīgākos nokrišņus
VIDEO. Izraēliešu mamma, kas piedāvājās kļūt par ķīlnieci, lai tikai redzētu nolaupītās meitas, beidzot ir atkal kopā ar viņām
“Restorāna darbinieku vārdā izsakām lielu nožēlu par notikumiem.”Juško, kurš iesita sievietei, atkāpies no “COD” vadības
Piektdienas rītā visā Latvijā autoceļi sniegoti un apledo
Kokteilis
FOTO. “Svešā zemē stādu rozes…” – Latvijā norisināsies leģendārās dziedātājas Larisas Mondrusas 80 gadu jubilejas koncerti
Uzņēmums atklāj, cik izmaksāja “Pasažieru vilciena” zīmola maiņa un kas to veica: “Iepirkums tika veikts jau 2019.gadā”
Ukrainas Drošības dienests sarīkojis sprādzienu Krievijas Severomuiskas dzelzceļa tunelī
TV24
Nellija Ločmele: Mums tas “caurās robežas” faktors varētu būt arī kontrabanda, kas ir liela problēma
Veselam
VIDEO. Cūku gripas paveids H1N2 Eiropā mutējies kādu laiku klusi un nemanāmi. Vai tas varētu izplatīties Latvijā?
Slovēnija atmaksās iedzīvotājiem par Covid -19 ierobežojumu pārkāpumiem samaksātos naudas sodus
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
Turpinās paaugstinātās bīstamības ugunsgrēka dzēšana Vecmīlgrāvī ostas teritorijā
Saistībā ar kriminālprocesu par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu meklē attēlā redzamās personas
Opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā, Saeima ratificē Stambulas konvenciju
VIDEO. “Mēs nevaram pat nomazgāties – apstākļi ir grūti…” Ukrainas kravu autopārvadātāji vairākas dienas iestrēguši milzīgās rindās pie Polijas robežas
Kokteilis
FOTO. Lieliski jaunumi! Aktieris Jānis Paukštello jauniestudējumā “Čūsku vārdi” atgriežas uz Dailes teātra skatuves
TV24
Leons Taivāns: “Vai tad ANO ir kaut kādi zobi? Arī vairs zobu nav – visi ir izkrituši…”
Kokteilis
VIDEO. Uģis Kuģis atklāj iemeslu, kāpēc savulaik nēsājis higiēniskas paketes
Uz Saules reģistrēts ļoti spēcīgs uzliesmojums. Ar ko tas mums draud?
Krimināls
Atkal pazudusi Samanta Zālīte. Vecāki ir noguruši un izmisuši, saprotot, ka meitas klaiņošana ir bīstama viņas dzīvībai un veselībai
Monta Kroma – izspēlētais, izrunātais, atmiņā atsauktai
4 zodiaka zīmes, kas vienmēr noskaidro patiesību
Dārzs
Nesavainojiet koka mizu! Praktiski ieteikumi, kā tikt vaļā no ķērpjiem uz ābelēm
TV24
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā