Nianse Putina uzvaras teorijā, kas varētu visu mainīt 0
Vairāk nekā trīs gadus un trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Kijevas spēki turpina pretoties okupantiem, savukārt Maskava cenšas iekarot pēc iespējas lielāku Ukrainas daļu un nodrošināt labvēlīgus miera nosacījumus
Tajā pašā laikā ASV prezidents Donalds Tramps cenšas panākt ātru kara izbeigšanu. Izraēlas un Irānas konflikts visu vēl vairāk sarežģī, raksta ārzemju mediji.
Ukraina ceturtdien paziņoja, ka Krievija jau vairāk nekā trīs mēnešus noraida ASV un Ukrainas piedāvājumu pārtraukt četrus gadus ilgās karadarbības bez jebkādiem priekšnosacījumiem.
Pēc Donalda Trampa inaugurācijas šī gada sākumā notika vairākas ASV, Krievijas un Ukrainas amatpersonu tikšanās, lai mēģinātu apturēt Maskavas iebrukumu, taču nekādi rezultāti netika sasniegti.
“Ir pagājušas tieši 100 dienas, kopš Ukraina bez ierunām pieņēma ASV priekšlikumu par pilnīgas uguns pārtraukšanas nodrošināšanu, slepkavību izbeigšanu un patiesa miera procesa turpināšanu,” paziņojumā norādīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, uzsverot, ka uguns pārtraukšana ir “būtisks pirmais solis ceļā uz mieru”.
Vairākās Ukrainas un Krievijas sarunu kārtās Turcijā Krievija paziņoja par miera sarunu sākšanas nosacījumiem, kurus Kijeva raksturoja kā “ultimātus”.
Tikmēr Tramps trešdien noraidīja Krievijas līdera Vladimira Putina piedāvājumu kļūt par starpnieku Izraēlas un Irānas konfliktā, sakot, ka Krievijai vispirms vajadzētu pārtraukt karu Ukrainā.
“Es vakar ar viņu runāju, un viņš faktiski piedāvāja palīdzēt būt par starpnieku. Es teicu, izdari man pakalpojumu un esi starpnieks jūsu miera vārdā. Es teicu, Vladimir, vispirms esi starpnieks Krievijas labā, par to vari uztraukties vēlāk,” Tramps sacīja žurnālistiem Baltajā namā. Putins paziņoja, ka ir nodevis Maskavas piedāvājumu kļūt par starpnieku konfliktā Irānai, Izraēlai un Amerikas Savienotajām Valstīm.
