Nianses zivju ēdienu gatavošanā 0
Uztura speciālisti iesaka vismaz divas reizes nedēļā ēst zivis, jo tās ir augstvertīgs pārtikas produkts. Tās ir bagātas ar B grupas vitamīniem, kas uzlabo matu un ādas stāvokli. Zivīs ir daudz taukos šķīstošu vitamīnu (A, D, E, K) un minerālvielu (nātrijs, kalcijs, kālijs, fosfors, cinks, jods, broms un fluors).
Spurainēs esošais E vitamīns aizkavē krunciņu veidošanos, bet fosfors un fluors stiprina zobus. Ļoti svarīgas ir nepiesātinātās taukskābes, kas organismā neveidojas, tāpēc jāuzņem ar uzturu. Tās spēcina sirdi, uzlabo redzi un stiprina nervu sistēmu.
• Zivju gaļā ir maz saistaudu, tāpēc tā ātri izvārās vai izcepas, ir viegli sagremojama.
• Minerālvielas un vitamīni vairāk saglabājas nelielā ūdens daudzumā vārītās vai sutinātās zivīs.
• Lai cepta zivs sanāktu īpaši garšīga, pirms gatavošanas to uz stundu vai divām iemērc maisījumā, kas pagatavots no sasmalcinātiem ķiplokiem, kaltētām piparmētrām, citronu sulas, eļļas, sāls un pipariem.
• Zivju ēdieniem var pievienot ne vien dilles, bet arī koriandru, baziliku, anīsu, kardamonu, krustnagliņas, piparmētras, rozmarīnu, salviju, citronmētru un mandeles.
• Dažu sugu zivis, ja tās cep, ietītas folijā, labāk sader ar dārzeņiem, citas – ar garšaugiem. Piemēram, forelei piedien baziliks, selerija, pētersīļi un dilles.
• Zivju kotletēm ir maigāka garša, ja sasmalcinātajai filejai pievieno vistu taukus. Kotletes niansētāku garšu iegūst, ja maltajai masai pieliek sarīvētu sieru.
• Lai novērstu specifisko aromātu, vārot zivju zupu, uz katru ūdens litru pielej ½ glāzes gurķu marinādes.
• Jūras zivis pirms cepšanas apslaka ar galda etiķi vai citronskābes šķīdumu ūdenī, jo tad zūd specifiskā jūras smarža.
