Zemes nodokli rēķina pēc “specvērtības”. Atbilde “LA” lasītājam 3
Saņēmu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu par zemi. Šogad jāmaksā vairāk nekā pērn. Daļu manas mantotās zemes aizņem mežs, daļa aizaugusi, paretam kāds stipri izrobots tīrumiņš. Nodokļa aprēķinu pašvaldībā balsta uz zemes kadastrālo vērtību. Kā zemei, kurā nekas netiek ieguldīts, var celties kadastrālā vērtība? G. Godiņš Smiltenē
Pēc Valsts zemes dienestā (VZD) sen iedibinātās kārtības kadastrālās vērtības īpašumiem mainās ik gadu 1. janvārī. Vērtību aprēķinus cita starpā VZD balsta uz aizvadītajos divos gados noslēgtajos darījumu līgumos ierakstītajām cenām. 2013. gada beigās VZD sagatavotais lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus pārskats rāda, ka vislielākais cenu kāpums bijis Vidzemē – par 28 procentiem.
Balstoties uz šo kāpumu, jau 2014. gada vasarā VZD ierosināja valdībai no 2015. gada 1. janvāra gandrīz visos novados krasi palielināt kadastrālo novērtējumu lauksaimnieciski izmantojamai zemei. Taču valdība to atlika uz 2016. gadu, jo pirms Saeimas vēlēšanām negribēja tracināt zemniekus.
Pērn 30. novembrī Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot 2016. gada valsts budžeta likumu un vienlaikus apstiprinot budžeta likumprojektu “portfelī” iekļautos grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, noteica, ka šogad par trim hektāriem lielākai lauku zemei nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini balstīsies uz īpašu kadastrālo vērtību, kas nepārsniegs 10% no aizvadītajā gadā noteiktās īpašās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Šī “specvērtība” skars tikai tos zemes īpašumus laukos, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Tādējādi nodokļa summas pieaugumam par zemi, ja vien tā nav mazāka par trim hektāriem, šogad nevajadzētu pārsniegt 10% no pagājušajā gadā maksātā.
