Norāda, kas jāņem vērā, pārskatot Baltijas valstīs pieņemtos ierobežojumus 0
Pārskatot Baltijas valstīs pieņemtos jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežojošos pasākumus, jāņem vērā arī to atšķirības Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
LETA jau vēstīja, ka trešdien Rinkēvičs piedalījās Baltijas valstu ārlietu ministru videokonferencē, kur apsprieda reģionālās sadarbības nozīmi izejai no Covid-19 krīzes.
Videokonferencē amatpersonas pārrunājušas, kā katrai valstij patlaban sokas ar jaunā koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem, kādi ir statistikas dati par saslimušo skaitu un kādas ir perspektīvas, sacīja ministrs.
Tāpat sarunas laikā tika pausta cerība, ka tuvākajā laikā arī veselības ministri apspriedīs savus jautājumus, kā arī par to ir vienojušies Baltijas valstu ministru prezidenti.
“Vienojāmies pēc iespējas vairāk apmainīties ar informāciju un koordinēt to pasākumu apjomu, ko katra valsts veic, pārskatot noteiktos ierobežojumus, maksimāli saskaņojot tos laikā un telpā,” uzsvēra Rinkēvičs, norādot, ka starp Baltijas valstīm ir pietiekami lielas atšķirības noteikto ierobežojumu ziņā.
Rinkēvičs, kā piemēru minēja Latviju, kur lielveikali, kafejnīcas, restorāni ir bijuši atvērti. Viņš secināja, ka daudzi, iespējams, nestrādāja pieprasījuma krituma dēļ, ko izraisīja valdības noteiktie ierobežojumi.
Runājot par robežu jautājumu, kas arī tika apspriests Baltijas valstu ārlietu ministru vidū, Rinkēvičs uzsvēra, ka tehniski no Latvijas puses robežas ar Lietuvu un Igauniju ir atvērtas.
“Mums īsti nav jālemj par iekšējās Eiropas Savienības robežu atvēršanu, kas ir aktuāli mūsu kolēģiem.
Mēs esam ieinteresēti, lai tādas darbības notiktu koordinēti.
Nebūtu pieļaujama situācija, ka, lemjot par ierobežojumu atcelšanu, Latvijas pilsonis iebrauc Lietuvā uz dažādām stundām, bet viņam obligāti divas nedēļas ir jāpavada karantīnā,” savstarpējās koordinācijas būtību skaidroja ministrs.
Viņaprāt, labs modelis izveidojies Valkā un Valgā, kad iedzīvotāji var turpināt strādāt viens otra valstī. Modelis strādā no marta otrās puses. Kā uzsvēra Rinkēvičs, no tāda viedokļa raugoties, šī akūtā problēma tika atrisināta.
“Šeit mēs runājām par to, ka maija vidū, kad Lietuvā un Igaunijā robežas vairs netiks kontrolētas, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka epidemioloģiskā situācija visās trīs valstīs ir daudzmaz vienāda, ka pandēmija atrodas kontrolētā stāvoklī un saslimušo skaits ir samazinājies tiktāl, ka mēs varam teikt, ka pārvietošanās vairs nav risks,” sacīja ministrs.
Tāpat ministri pievērsās arī starptautisko pasažieru pārvadājumu problemātikai. Piemēram, Igaunijā lidosta vienmēr ir bijusi atvērta, Latvijā un Lietuvā – nē.
Ministrs pauda cerību, ka tad, kad atsāksies lidojumi, tiks veikti piesardzības pasākumi – pirms izlidošanas, pēc lidošanas un arī atrodoties gaisā.
“Arī šeit ir nepieciešama nopietna koordinācija, jo skaidrs, ka nevarēs ierasties lidostā, iekāpt lidmašīnā, nonākt galamērķī un izkāpt. Būs nepieciešami aizsarglīdzekļi. Tāpat būs lielāks laika patēriņš lidmašīnām atrodoties uz zemes, tās dezinficējot. Arī šādi jautājumi tiek skatīti,” pavēstīja ministrs.
Ministru uzmanības centrā bija arī jautājumu loks, kas attiecas uz savstarpēju informēšanu par valstīs pieņemtajiem lēmumiem. Tas attiecas gan uz pirmskolām, gan uz skolu darbu. Šādi jautājumi vairāk ir informatīvi jautājumi, jo beigu beigās lēmumu pieņemt katra valsts atsevišķi, uzsvēra ministrs.
