Norvēģijas parlaments apstiprinājis grozījumus konstitūcijā, kas paredz, ka baznīca tiek atdalīta no valsts, kā arī nosaka, ka Norvēģijas baznīcai turpmāk būs tāds pats statuss kā jebkurai citai reliģiskajai kopienai.

Lasītākie

Trampam atliek bezspēcībā vien noplātīt rokas: Putins atdzīvina 3 klasiskās Kremļa taktikas

Mēs tāpat vien nepadosimies! Ukraina sāk gatavoties sliktākajam scenārijam

FOTO. VIDEO. “Tur ir ļoti daudz VUGD automašīnu, glābēji kaut kur skrien!” Aculiecinieks ziņo par biedējošu skatu galvaspilsētas centrā 16

Lasīt citas ziņas

Izmaiņas, kas paredz valsts un baznīcas saišu saraušanu, oficiāli padarot Norvēģiju par sekulāru valsti, atbalstīja visa politiskā spektra partijas. Lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos starp baznīcu un valdību, atzinīgi novērtējis arī baznīcas padomes priekšsēdētājs Sveins Linde. Tajā pašā laikā, protestējot pret konstitūcijas grozījumiem, pie parlamenta ēkas bija pulcējies simts demonstrantu.

Līdz šim par Norvēģijas baznīcas oficiālo galvu tika uzskatīts karalis, baznīcas budžetu apstiprināja parlaments, bet baznīcas administratīvos jautājumus kārtoja Valdības administrācijas, reformu un baznīcas lietu ministrija. Luterāņu baznīca par valsts baznīcu oficiāli tika pasludināta 1814. gada konstitūcijā, kas tika pieņemta, Norvēģijai iegūstot neatkarību no Dānijas.