Pabriks: prezidentam jāuzmanās ar kara veterānu samierināšanu 0
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) Valsts prezidentam Andrim Bērziņam novēl, samierinot 2.pasaules karā karojušās puses, nenodarīt vēl lielāku ļaunumu.
Pabriks šodien, 25.jūlijā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka viņš atbalsta šādu prezidenta iniciatīvu, taču, viņaprāt, šajā jautājumā ir virkne dažādu detaļu, kurām ir jāpievērš ļoti nopietna uzmanība. “Velns ir apslēpts detaļās. Kopumā es šo iniciatīvu atbalstu – mums ir jāspēj panākt situāciju, kurā mēs varam samierināt Latvijas pilsoņus, kas ir bijuši iesaukti vienā armijā un otrā armijā, bet patiesībā nav cīnījušies pret Latvijas valsti,” sacīja ministrs.
Tāpēc viņš novēl Bērziņam būt pietiekami izmanīgam un uzmanīgam, lai, mēģinot izdarīt pietiekami labu darbu, mēģinot uzcelt tiltu Latvijas sabiedrības iekšienē, netiktu nodarīts lielāks ļaunums.
Viņš arī pauda, ka Krievijas ideoloģiskajās aprindās šādu samierināšanos neviens negrib. “Ja tāda notiks, tad arī ietekmēšanas sviras no Krievijas puses uz Latviju samazināsies,” sacīja politiķis.
Tomēr ministrs ir pārliecināts, ka nav jāatsakās no cieņas atdošanas leģionāriem, bet ir jāmēģina mazināt tās ietekmes sfēras Latvijā, kuras izmanto no ārpuses – caur informācijas un ideoloģiskajām kampaņām, jo tas ir veids, kā panākt izlīgumu pašā sabiedrībā.
Jau vēstīts, ka Bērziņš atbalsta likumprojekta “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu” virzīšanu Saeimā, uzsverot, ka tas jāizstrādā visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām vai to apvienībām, savstarpēji vienojoties un diskutējot pamatprincipus Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā.
Bērziņš izteicis arī aicinājumu pieņemt politisku lēmumu par Otrā pasaules kara dalībniekiem.
Prezidents arī nosūtījis vēstuli kara veterāniem, kurā skaidro, ka sabiedrības saliedēšanas procesu sācis ar kara dalībniekiem, jo “ir jāsāk ar pamatiem un jāatgriežas tajā vēstures punktā, no kura sākās Latvijas sabiedrības šķelšanās. “Vienlaikus mums jāapzinās, ka šie centieni nav sasniedzami atdalīti viens no otra. Pamats ir, un paliek pašu kara dalībnieku lēmums par izlīguma idejas atbalstīšanu. Kā Valsts prezidents vienmēr būšu atvērts sarunām ar Jums, lai gala rezultātā sasniegtu izvirzīto mērķi,” raksta Bērziņš.
Bērziņš uzsver, ka nemēģina uzspiest karavīriem mākslīgu izlīgumu. “Ir sperts pirmais solis, lai pārrunātu un izprastu šāda izlīguma iespējas un nosacījumus. Primāri tas nozīmētu abstrahēšanos no viedokļa par to, kurš karojis pareizākajā pusē. Tā ir cilvēciska sapratne un izlīgums, nevis mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Mēs nevaram aizmirst sāpes, upurus un netaisnības. Tāpat nav runa par kara noziegumu attaisnošanu. Vienlaikus izlīgums ir iespējams vien tad, ja esam vienisprātis, ka pie Otrā pasaules kara traģēdijas, kurā tika nežēlīgi ierauta arī Latvijas tauta, noveda Molotova-Ribentropa noziedzīgais pakts. Šajā karā nebija uzvarētāju, jo šis bija lielākais noziegums pret cilvēci tās pastāvēšanas vēsturē, kura sekas vēl ilgi atbalsosies paaudžu paaudzēs, arī tajos upuros, kuri nevainīgi cieta lēģeros, koncentrācijas nometnēs un cietumos,” vēstulē skaidrojis prezidents.
Bērziņš uzsver, ka izlīgums ir nepieciešams Latvijas nākotnes vārdā. “Ja abās frontes pusēs karojušie ir gatavi respektēt pretējās puses kara biedru piemiņas dienas – 16.martu un 9.maiju, kā arī 8.maiju kā vienotu Otrā pasaules kara piemiņas dienu un neapstrīdami atzīst Latviju par neatkarīgu valsti, tad solis izlīguma virzienā jau ir sperts.”
