Šogad daudzi sūdzas, ka stipri pūst kartupeļi. Vai ir labi, ka tie glabājas vienā pagrabā ar citiem dārzeņiem? Varbūt pareizāk būtu ieziemot stirpā uz lauka? 
I. Priedīte Ventspils novadā

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Lasīt citas ziņas

Garāžā nolikām dažus maisus kartupeļu, jo mums nav pagraba. Rudenī, kad pirkām, bija ļoti garšīgi, bet tagad kļuvuši saldi. Lai gan garāža nav apkurināma, salu nav dabūjuši, jo laikus pārbērti ar putuplastu izoderētās kastēs. Pirms Ziemassvētkiem, kad nāca lielais aukstums, vēl papildus nosedzām. Kāpēc tik ļoti mainījusies garša? Varbūt tomēr apsaluši?
 Aivars Ikšķilē

Ražas bojāšanos ietekmē vairāki faktori. Glabāšanai derīgi tikai labi nobrieduši, veseli, slimību, kaitēkļu, kā arī mehāniski nebojāti dārzeņi. Lai ierobežotu slimību (parasti dažādu puvju) izplatību, dārzeņiem glabātavā jānodrošina pēc iespējas zemāka temperatūra (0…+1 °C) un pietiekams gaisa mitrums (85 – 95 % robežās).

Veselam

Veselības ministrs: “Mēs nevaram atkāpties no solījuma rudenī samazināt recepšu zāļu cenu par 15-20%

Arī pienenei ir vieta pirtī! Kā to izmantot, iesaka pirtniece

Neļaujiet nevienam sevi ietekmēt! Horoskopi 2. maijam

Kartupeļus gan nevajadzētu turēt temperatūrā, kas zemāka par +2 °C, jo tad ciete pārveidojas cukuros, un tupeņi kļūst saldi. Tie nav sasaluši, taču audzētāji reizēm sauc par apsalušiem. Kartupeļi sasalst, ja glabātavā temperatūra ir zemāka par 0 °C, tad šūnu apvalki iet bojā – norāda Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Ilze Skrabule.

Glabāšanās laikā dārzeņi turpina elpot un iztvaikot ūdeni, tādējādi pasliktinās to kvalitāte, tādēļ jārada apstākļi, lai šos procesus pēc iespējas palēninātu. Temperatūrai paaugstinoties virs +7 °C, kartupeļi sāk dzīt asnus. Ja bumbuļi stipri saasnojuši, tie ir jāpārlasa un asni jāizlauž.

Pagrabā ziemas mēnešos dārzeņus iesaka regulāri pārbaudīt un pēc vajadzības pāršķirot, tomēr lieki kustināt tos nav vēlams. Piemēram, ja tupeņi inficēti ar slapjo puvi, tad, pārcilājot pūstošo masu, slimību ierosinošās baktērijas viegli nokļūst uz veselajiem bumbuļiem un veidojas jauni slimību perēkļi.

Protams, kartupeļus var glabāt arī stirpās uz lauka, par izolācijas materiālu izmantojot salmus. Salmu segas biezumam jābūt ap metru, siltumu palīdz uzturēt arī zemes pierakums virs salmiem un sniegs. Jāatceras, ka arī kartupeļi elpo un paši nedaudz uztur siltumu sev apkārt. Lai pārliecinātos par temperatūru sabērumā, tajā var ievietot termometru ar izvadu (tādus var iegādāties veikalos). Temperatūras paaugstināšanās stirpas iekšienē līdz +8…+10 °C liecina par pūšanas procesu. Tad pie pirmās izdevības jāveic glābšanas darbi, bet to var darīt, kad temperatūra laukā ir virs +2 °C un nelīst lietus. Stirpu atver, kartupeļus pārlasa un veselos atstāj tālākai glabāšanai. Tupeņu kārtām ieteicams uzkaisīt sausas smiltis, kam pievienots nedaudz krīta. Tas rada sārmainu vidi un aizkavē mikroorganismu attīstību.

Skaidrs, ka glabāšana stirpā neder tad, ja tā bieži jāatver – nevar paņemt kartupeļus pusdienām, kad ārā -20 °C sals! Tas tikai veicinātu aukstā gaisa iekļuvi sabērumā un kartupeļu pārmērīgu atdzišanu.