Foto: Timurs Subhankulovs

Ar dzirdes aparātu var strādāt pat par prezidentu! Kā atbalstīt vājdzirdīgos, saruna ar Baibu Bicēnu 2

Baiba Bicēna Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vietnē liek rakstus un ziņas par aktualitātēm. Viņa pati ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” dibinātājām, un tieši par šīs nevalstiskās organizācijas veikumu – mūsu saruna.

Ko dara asociācija “Sadzirdi.lv”?

LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 9
16 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 107
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Padomju laikā pie mums bija tikai trīs biedrības, kuras apvienoja cilvēkus ar funkcionālajiem traucējumiem. Neredzīgo, Nedzirdīgo un Invalīdu biedrība.

Tagad dažādu NVO skaits cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem Latvijā sniedzas simtos. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem vien to ir vairāk nekā desmit. Ir biedrības, kas aptver visu Latviju, un ir tādas, kas darbojas tikai vienā pilsētā, novadā, ciemā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmās vājdzirdīgo biedrības pasaulē sāka dibināt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un pēc Otrā pasaules kara tādas izveidoja daudzās rietumvalstīs. Šajās biedrībās apvienojās cilvēki, kuri zīmju valodu neizmantoja, bet orientējās uz dzirdes aparātu lietošanu, uz runāto valodu.

Atsevišķas biedrības tika nodibinātas vājdzirdīgajiem jauniešiem, cilvēkiem ar vēlu iegūtiem dzirdes traucējumiem, vājdzirdīgo bērnu vecākiem, kohleāro implantu lietotājiem, nedzirdīgi-neredzīgajiem cilvēkiem. Tad vēl ir tinīta, menieres, akustiskās neiromas, Ašera un Alstroma sindroma pacientu apvienības. Katrai ir sava niša.

Nesen Rīgā uz sanāksmi ieradās vājdzirdīgie no vairākām ziemeļvalstīm, galvenokārt kohleāro implantu lietotāji. Visi runāja.

Igaunijas pārstāvji uz viesnīcu koferī atveda pārnēsājamo dzirdes cilpas iekārtu. Vadu ar līmlenti piestiprināja visapkārt konferenču zālēs telpai. Somijas, Dānijas un Norvēģijas pārstāvjiem līdzi bija seši teksta pierakstītāji.

Visu runāto viņi pierakstīja un tekstu angļu valodā projicēja uz sienas konferenču zālē vai planšetēs neoficiālajās sarunās. Zīmju valodu viņi nelietoja, surdotulku pakalpojumus neizmantoja.

1993. gadā Vājdzirdīgo asociācija nodibināja Igaunijā, un šobrīd tā ir vienīgā no bijušās PSRS, kas uzņemta Eiropas Vājdzirdīgo federāciju apvienībā EFHOH.

Mūsu “Sadzirdi.lv” nodibināta tikai 2014. gadā, un līdz tam, ko varam redzēt rietumvalstīs un Igaunijā, mums vēl ļoti tāls ceļš ejams. Mums nav neviena paša teksta pierakstītāja, Latvijā tāds pakalpojums neeksistē.

Šobrīd svarīgākā ir informācija, pieredzes izplatīšana. Asociācijai ir mājaslapa, konti “Facebook”, “Twitter”, domubiedru grupa “Draugos”. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad biedrības vēl nebija, izveidoju grupiņu vājdzirdīgo bērnu vecākiem “Cālī”, tā darbojas joprojām.

Vecāki kopā ar “Palīdzēsim.lv” ir noorganizējuši vairākas ģimeņu nometnes. Pagājušajā gadā notika bērnu un jauniešu talantu konkurss “Ko tu proti?”, un arī šogad augustā tāds būs.

Iedrošinām vecākus mācīt bērnus runāt, sūtīt viņus parastajās vai logopēdiskajās skolās.

Jau pirms gadiem 40–50 “Valodiņā” ir mācījušies bērni ar ļoti smagiem dzirdes traucējumiem, bet šobrīd viņi ir tā integrējušies dzirdīgo vidē, ka tikai dzirdes aparātiņi liecina par viņu problēmām.

Ir izdevies aktualizēt Starptautisko Kohleāro implantu dienu 25. februārī un Pasaules dzirdes dienu 3. martā. Rīkojam dažādus informatīvus pasākumus.

Lasām lekcijas un demonstrējam prezentācijas par pieejamu vidi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dažādās konferencēs, semināros u. tml., tiekamies ar studentiem, izglītības, medicīnas un sociālajiem darbiniekiem.

Viena no problēmām – dzirdamība jeb audiopieejamība sabiedriskajās telpās. Kādi ir labie piemēri?

Atbilstoši normatīviem konferenču zālēm ir jābūt aprīkotām ar audioindukcijas jeb dzirdes cilpām. Tādas iekārtotas, piemēram, konferenču zālēs Nacionālajā bibliotēkā. Tiesa, tās darbojas tikai noteiktā zonā.

Ja vairākas zāles ir apvienotas, tad jāzina, kurā vietā apsēsties. Ir bijušas problēmas, ka runātājs atrodas vienā telpas galā, bet cilpa ir otrā…

Liela problēma ir akustika skolu telpās.

Zinu, ka “Sadzirdi.lv” biedrei Rūtai Mežavilkai bija grūti kārtot eksāmenus Mākslas akadēmijas lielajā zālē – arī sliktās akustikas dēļ.

Pieejamība cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem – tie ir arī informatīvie uzraksti, subtitri.

Nez kad pienāks tie laiki, kad visi TV raidījumi tiks subtitrēti?

Šopavasar biju klāt pasākumā, kur publiski izmēģināja “Tildes” balss atpazīšanas programmu. Sēdēju pie ekrāna, ar dzirdes aparātu klausījos runāto un lasīju subtitrus. Atšķirības bija, bet būtiskāko varēja saprast.

Vai kvalitatīvi dzirdes implanti ir pieejami visiem, kam tie vajadzīgi?

Šobrīd kohleārie implanti ir bez maksas. Bērniem – arī divpusējie. Pieaugušajiem jāiztiek ar vienu. Diemžēl pieaugušajiem tos apmaksā tikai darbspējīgā vecumā, bet ārzemēs liek arī senioriem – pat astoņdesmit un deviņdesmit gadus veciem.

Baterijas jāpērk pašiem. Implantiem to vajag daudz, apmēram paciņu dienā, un bērnu vecākiem tā ir nopietna problēma. Nesen Daugavpilī vecākiem, kuriem ir bērni ar dzirdes traucējumiem, piešķīra papildu pabalstu 250 eiro gadā dzirdes aparātu baterijām un remontam.

Manuprāt, tādu pabalstu vajadzētu ne tikai Daugavpilī, bet visā Latvijā.

Mums ir zināmi gadījumi, kad bērni aparātus pazaudē vai neglābjami sabojā. Diemžēl valsts šos aparātus neapdrošina. Vācijā šāda apdrošināšana pastāvot.

Liela problēma ir tā, ka, sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunietim vairs nav pieejama tāda valsts apmaksātā medicīniskā rehabilitācija, kādu piedāvā Bērnu dzirdes centrs.

Noteikti ir jāpanāk, lai Dzirdes centrs turpina sniegt savus pakalpojumus klientiem arī pēc pilngadības sasniegšanas.

Kādas iespējas vājdzirdīgiem cilvēkiem iekārtoties darbā? Un kādas iespējas dzīvot sabiedriski aktīvu dzīvi?

ASV prezidents Ronalds Reigans astoņdesmitajos gados atklāti sāka lietot dzirdes aparātu. Tātad var strādāt pat par prezidentu.

Ja vājdzirdīgie cilvēki labi runā un spēj ar dzirdes aparātu klausīties, tad viņiem ir diezgan labas izredzes iekārtoties darbā.

Protams, problēmas paliek. Pazīstu cilvēkus, kuri ar aparātiem it kā labi dzird, tomēr kategoriski atsakās runāt pa telefonu, sarunāties ar klientiem, jo viņi var kaut ko sajaukt.

Šobrīd dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un sarunāšanos klātienē var aizstāt ar saziņu e-pastā, SMS, sociālajos tīklos.

Mūsu biedrības biedri sociālos tīklus izmanto diezgan aktīvi. Arī es labprāt tos izmantoju un aicinu pievienoties arī citus.

Tie vājdzirdīgie cilvēki, kurus bērnībā vecāki aizsūtīja uz parastajām skolām, gandrīz visi ļoti labi, pat gandrīz perfekti raksta. Rūtai Mežavilkai un man iznākušas grāmatas, labus rakstus spēj uzrakstīt Māra Ruva un Edīte Rozenfelde.

Kāda ir sabiedrības attieksme un sapratne attiecībā pret vājdzirdīgiem cilvēkiem? Vai tā mainās?

Uz ielām un pasākumos redzu arvien vairāk cilvēku ar dzirdes aparātiņiem. Būs tāpat kā ar brillēm: ja slikti redz – lieto brilles, ja slikti dzird – lieto dzirdes aparātu.

Tomēr jāsaprot, ka ne visus redzes traucējumus var novērst ar brillēm un ne visus dzirdes traucējumus – ar dzirdes aparātiem. Absolūtā integrācija var nebūt, ne visus darbus šie cilvēki spēj izpildīt.

Nu jau vairākus gadus kopā ar Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrību “Redzi mani” mēģinām aktualizēt arī nedzirdīgi-neredzīgo cilvēku problēmu. Pirms dažiem gadiem sarīkojām gājienu ar devīzi “Sadzirdi un redzi mani”, pēc tam vairākus informatīvus pasākumus Nacionālajā bibliotēkā.

Ārzemēs šādiem cilvēkiem ir atsevišķas apvienības. Reiz arī Latvijā tāda bija. Tikāmies ar biedrības bijušo vadītāju Noru Jansoni.

Toreiz, pirms 20 gadiem, Latvijā bija saskaitīti laikam 38 cilvēki, tajā skaitā vairāki bērni Pagājušajā gadā jautāju Labklājības ministrijai, cik nedzirdīgi-neredzīgo reģistrēti tagad. Atbildēja, ka… pieci un visi vecāki par 40 gadiem.

Interesanti, kur tie bērni palika? Vispār jau dzīvo joprojām, tikai papīros reģistrēti citādi. Kā neredzīgi, ar garīgu atpalicību vai tamlīdzīgi.

Nav zināms cilvēku ar dzirdes traucējumiem skaits Latvijā.
SAISTĪTIE RAKSTI

Kāpēc Norvēģijā viņu ir gandrīz miljons, un Igaunijā, kur iedzīvotāju mazāk nekā mums, – 120 000? Latvijā no viena bukleta uz otru vismaz 40 gadus klejo skaitlis 30 000, un neviens vairs nezina tā izcelsmi. Kaut patiesībā šis skaitlis ir, iespējams, ap 280 000.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 9
16 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 107
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien notiks kaut kas patiešām negaidīts! Horoskopi 11.maijam 3
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 144
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vienas fotogrāfijas dēļ pamatīgs skandāls britu karaliskajā ģimenē: princis Čārlzs esot apzināti “izgriezis” Meganu Mārklu no attēla 24
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs savā ziņā skrienamies ar laiku.” Kariņš atklāj, vai valdība plāno ieviest jaunus Covid-19 ierobežojumus 24
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Brīvas dzīvošanas prognozes vasarai nebūs labas.” Dumpis par to, kas notiks, ja nepieņems mērus 34
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kļūs vēl siltāks. Laikapstākļu prognoze otrdienai 2
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 9
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Visvecākie cilvēki ir ar visaugstāko risku saslimt smagi.” Premjers mudina turpināt uzrunāt seniorus par vakcinēšanās iespēju 4
22:15
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Vai Latvijā iespējams izveidot ideālus bruņotos spēkus, ideālu armiju un ideālu Zemessardzi?
22:08
Inita Šteinberga
Ziņas
“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas.” Uz radikālu rīcību mudina DAP ģenerāldirektors 2
20:29
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 144
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Absurdi un nepieļaujami,” Bērnu slimnīcas virsārste par dziesmu un deju svētku rīkošanu 42
15 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 107
20 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
“Cīņa ar invazīvajām sugām ir labs veids, kā izgāzt kovidlaikā sakrātās dusmas.” Uz radikālu rīcību mudina DAP ģenerāldirektors 2
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Apcietina Olaines aptiekas aplaupīšanā aizdomās turēto NMPD darbinieku 4
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saules ultravioletais starojums sasniedz augstu līmeni. Nosauc stundas, kurās neiesaka sauļoties 5
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 172
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd izskatās, ka valsts vara kā tāds gādīgs saimnieks papliķē sargsunim pa muguru un saka “labs suns!” Kasparāns par ordeņa piešķiršanu žurnālistiem 16
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 28
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Saskaņa”: “Uzvaras svētkos” nepamatoti ierobežotas pilsoniskās brīvības un pārkāptas cilvēktiesības uz cieņu 55
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 4
16 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 71
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 53
20 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 10. līdz 17.maijam: stāda puķes un sēj graudaugus, ravē un pļauj zālienu
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vienas fotogrāfijas dēļ pamatīgs skandāls britu karaliskajā ģimenē: princis Čārlzs esot apzināti “izgriezis” Meganu Mārklu no attēla 24
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
Blogere Inga Kalniņa: par kulinārijas skolu Francijā, par cīņu ar anoreksiju, par to, ka Instragams ir kā paralēlā pasaule – pieņemts rādīt tikai galējības 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Liepājas puses mežā videokameras fiksē izmēros iespaidīgu lāci 16
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Elita Veidemane par Triju Zvaigžņu ordeni: “Saber spainī nozīmītes un katram izdala… Ordenis lielā mērā ir zaudējis savu vērtību” 89
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magone Šutoviene nonākusi pārdomās par savu dzīvi: “Kaut kā dīvaini sanāk, kas tā par s***** karmu man tāda?” 19
1 diena
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Kāpēc mutē rūgta garša? Gastroenterologs brīdina par nopietnu slimību 9
2 dienas
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Trīs krāsas devītā maija karogā – pelmeņi, vodka un Okudžava 71
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“No kovida aiziet nevaram, nu tad mainām savu redzējumu un darbības!” Diāna Zande par dzīvi pandēmijā, būšanu mammai un vecmammai 15
Intervija 1 diena
ZE
Zane Eniņa
Ziņas
Kā tas ir, kad jau no 10 gadu vecuma zini, ka reiz būsi karaliene? Elizabete II jau 68 gadus valda Lielbritānijā
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Piemērots laiks, lai mainītu visu uz labo pusi! Horoskopi no 10. līdz 16. maijam
18 stundas