Pret pērkamo mīlu un konkurence tehniskajā apskatē. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Jēkabs Straume un KNAB inventarizācija
Kad pagājušajā vasarā Jēkabs Straume uzvarēja konkursā un kļuva par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, šīs iestādes tēls bija pamatīgi cietis no iekšējiem strīdiem un pretrunām. Arī rezultāti cīņā pret korupciju bija vērtējami drīzāk kā viduvēji. Lielākos pārmetumus, protams, saņēma tā laika KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, taču asa kritika tika veltīta ar viņa galvenajai oponentei – bijušajai KNAB darbiniecei Jutai Strīķei, ar kuru nespējot sastrādāties neviens vadītājs.
Uzlabot KNAB tēlu šķita ja ne neiespējamā, tad ļoti smaga misija. Ne velti jau tolaik politiskās aprindās izskanēja runas par biroja reorganizāciju vai pat likvidāciju.
J. Straumes publiskā taktika – miers un konsekvence. Dažreiz pat nedaudz kaitinoša, piemēram, atzīstot, ka lēmums izbeigt t.s. “oligarhu lietu” bijis pamatots, tomēr ilgtermiņā iedarbīgs.
Aizvadītajā nedēļā Straume sniedza vairākas intervijas (žurnālam “Ir” un portālam “Delfi”), nedaudz paverot priekškaru uz to, kā notiek KNAB darbs. Cita starpā atklājot, ka nākas labot agrākās neatkarības jeb, kā saka Straume: “…stājoties amatā, es sapratu: ir nepieciešama neliela inventarizācija, ko birojs darījis pēdējos gados. Viens no rezultātiem ir arī kriminālprocess pret Latvijas Bankas prezidentu. (..) Darbinieki, kuriem tas tika uzticēts, nāca un ziņoja – jā, šeit ir viens vai otrs gadījums, par kuru nav notikusi izmeklēšana.” Diezgan pamatīgs akmens iepriekšējo KNAB aktīvistu dārziņā, no kuriem daļa tagad veido politisko karjeru. Taču vienlaikus tas veicina sajūtu, ka KNAB beidzot ir kaut kāda kārtība un līdz ar to cerības arī uz rezultātu. Katrā ziņā par komunikāciju ar sabiedrību Jēkabam Straumem pienākas laba atzīme.
