Par labu “Revertai” no Kargina un Krasovicka piedzen vairākus miljonus eiro 0
Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS “Reverta” prasību pret kādreizējiem “Parex bankas” īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.
No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu “Reverta” tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka – 709 447 eiro.
Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. “Revertas” pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.
Pilns tiesas spriedums būs pieejams 5.februārī, un to varēs pārsūdzēt 20 dienu laikā.
Kā ziņots, konkrētajā lietā parāds ir izveidojies, neatmaksājot bankā ņemtos kredītus. “Reverta” pērn iesniedza prasības precizējumus saistībā ar procentu pieaugumu. Tādējādi šajā izdalītajā parāda piedziņas tiesas lietā “Revertas” prasības kopējais apmērs ir 4 156 609 eiro (apmēram 2 921 281 lats) pret Karginu un 1 617 337 dolāri – aptuveni 808 668 lati (1 150 631 eiro) – pret Krasovicki, kas kopā ir aptuveni 3,7 miljoni latu (5,3 miljoni eiro).
Arī bijušie akcionāri papildināja savas jau iesniegtās pretprasības.
Kā ziņots, 2012.gadā apgabaltiesa “Revertas” prasību pret Karginu un Krasovicki sadalīja trīs tiesvedībās. No pamata procesa atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta par jau minēto parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.
Pamatlietā “Reverta” vēlas piedzīt zaudējumu atlīdzību 60 974 775 latu (86 759 288, 5 eiro) apmērā un priekšā stāvošo zaudējumu 1 757 601 lata (2 500 841 eiro) apmērā nodrošināšanu, apķīlājot abiem noguldījuma kontos “Parex bankā” esošos naudas līdzekļus. Apgabaltiesa pērn decembra beigās daļēji apmierināja “Revertas” prasību par tirgus noteikumiem neatbilstošu darījumu veikšanu, no baņķieriem piedzenot kopumā 3 448 970 latus (4 907 442 eiro). Šī lieta tagad atrodas Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā, jo spriedumu pārsūdzējušas abas puses.
Tikmēr lietā par Ieguldījuma līguma pārkāpumiem apgabaltiesa pērn 7.jūnijā daļēji apmierināja “Revertas” prasību, no viņiem kopumā solidāri piedzenot 26 731 latu (38 035 eiro), tāpat nodrošinot priekšā stāvošos zaudējumus no nepienācīgas nodokļu nomaksas 1 739 998 latu (2 475 794 eiro) apmērā, apķīlājot naudas līdzekļus Kargina un Krasovicka noguldījuma kontos – 869 999 latus (1 237 897 eiro) katram. Tomēr apgabaltiesa noraidīja prasību daļā par zaudējumu piedziņu, kas radušies no Latvijas Bankas obligāto rezervju glabāšanas prasību neizpildes 767 802 latu (1 092 484 eiro) apmērā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja atbildētāju pārstāvis tiesā advokāts Grūbe, kredītiestāde pamata lietā vēloties piedzīt no abiem bijušajiem baņķieriem 62 miljonus latu par kopumā 14 it kā neizdevīgi noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem. Šie līgumi esot slēgti laika periodā no 1995. līdz 2008.gadam. Prasības summa veidojas no “auditoru hipotētiskajiem aprēķiniem”. Viņš piebilda, ka līgumi, kas slēgti ar banku, “attiecas uz trīs personām” – Karginu, Krasovicki un Krasovicka laulāto.
Kā ziņots, valsts bankas kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Prasību tiesā “Parex banka” iesniedza 2010.gada 30.jūlijā un norādīja, ka, izvērtējot laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaikus bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, konstatēti vairāki darījumi, kas noslēgti pretēji bankas interesēm, piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas būtiski atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Minētajā periodā tie ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina.
Prasībā banka vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par zaudējumu atlīdzību saistībā ar 2008.gada novembrī noslēgtā ieguldījuma līguma pārkāpumiem.
