“LR5” no popmūzikas un jauniešu kultūras radio stacijām jau šobrīd atskaņo visvairāk latviešu un Latvijā radītās mūzikas, – uzsver sabiedriskā medija jauniešu radiostacijas mūzikas redaktors Rūdolfs Budze (no kreisās). Attēlā arī “LR5” programmu vadītāji Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš.
“LR5” no popmūzikas un jauniešu kultūras radio stacijām jau šobrīd atskaņo visvairāk latviešu un Latvijā radītās mūzikas, – uzsver sabiedriskā medija jauniešu radiostacijas mūzikas redaktors Rūdolfs Budze (no kreisās). Attēlā arī “LR5” programmu vadītāji Karmena Stepanova un Aleksis Vilciņš.
Publicitātes foto

Par misiju reitingus neprasīs 3

Jau jūlija sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lems par grozījumiem šā gada Sabiedriskajā pasūtījumā, lai jau tuvākajos mēnešos mainītu Latvijas Radio (LR) jauniešu programmas “LR5” (“Pieci.lv”) skanējumu, ievērojami latviskojot tā repertuāru. Vairāku mediju ekspertu un pašu radio pārstāvju iebildes un pat bažas par jauniešu radiostacijas pastāvēšanu ar šādiem nosacījumiem nav spējušas mainīt NEPLP pārstāvju nostāju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Pašlaik Sabiedriskais pasūtījums noteic, ka “LR5” ne mazāk kā 35% muzikālā satura jābūt Latvijas autoru darbiem latviešu valodā, īpaši akcentējot jaunās mūzikas grupas un izpildītājus. No rudens Latvijā radītajai mūzikai šajā jauniešu radiostacijā būs jābūt vismaz 90% apmērā. Tā uzskata abi NEPLP pārstāvji Ivars Āboliņš un Patriks Grīva, kuri padomē kūrē radio jautājumus.

Populāri mūziķi netiekot ēterā

I. Āboliņš: “Diskusija par šo procentu slieksni vēl turpinās, bet tas noteikti būs. Varbūt tie būs 95, varbūt 85 procenti. Piemēram, Dānijas radio “LR5” analogs spēlē 80 procentus vietējās mūzikas. Un visur Eiropā ir līdzīgs regulējums – citur augstāks, citur zemāks slieksnis. Bet ne jau procentos ir sāls. Sāls ir tajā, ka tikai caur sabiedrisko mediju mēs latviešu mūziku varam kaut kā popularizēt. Šobrīd ir situācija, ka atsevišķi pazīstami Latvijas mūziķi sabiedriskajā medijā netiek spēlēti vispār, jo neatbilst ne pašreizējam “LR5”, ne “LR2″ formātam, lai gan koncertos pulcē pilnu arēnu.” Lai arī procentos nav “tā sāls”, tomēr “LR5” iecerētā Latvijas mūzikas kvota kļuvusi par galveno strīda ābolu.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Virziens jau ir viens, atšķiras tikai detaļas vai procenti,” par padomes gatavotajām pārmaiņām “LR5” programmā teic Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe. “Tas būtībā tad ir NEPLP kolektīvais lēmums un atbildība.” Viņa atzīst, ka “LR5” koncepcija pastāvīgi ir bijis diskusiju objekts gan publiskajā telpā, gan Latvijas Radio iekšienē, gan arī “LR5” kolektīvā. Un viens no būtiskākajiem jautājumiem šajās debatēs ir par latviešu mūzikas īpatsvara palielināšanu. S. Roķe: “”LR5″ mūzikas redaktori strādā, lai atrastu jaunus vietējos izpildītājus, lai vētītu to, kas jau ir pieejams Latvijas tirgū. Būtībā mēs pie tā strādājam visu laiku. Bet es šobrīd baidītos nonākt līdz kaut kādam vienam konkrētam vietējās mūzikas procentam, kāds būtu jānodrošina šai radiostacijai.” Roķes ieskatā, 90% vietējās mūzikas slieksnis ir par lielu, lai “LR5” saglabātu jauniešu radio koncepciju un nezaudētu klausītāju. Turpretī I. Āboliņš uzskata, ka tas, ko šobrīd spēlē “LR5”, absolūti neuzrunā jauniešus un nav tiem interesants. Viņš piesauc “LR5” budžetu, kas ir 650 000 eiro gadā, un pretī šai summai liek radiostacijas vēsturiski zemāko klausītāju skaitu – 39 000. “Jebkurā citā jomā, kas nav sabiedriskais medijs, tas būtu vienkārši totāls skandāls!” Analizējot auditorijas datus, Āboliņš salīdzina: “”LR2”, kam jaunieši nav mērķauditorija, jauniešus sasniedz teju divas reizes vairāk nekā “LR5″.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.