Franču pētniece: Latviešu identitāte komplicētāka nekā kaimiņiem 3
Franču zinātniece Suzanna Puršjē-Plasro pievērsusies tam, kā arhitektūra, glezniecība, bet it īpaši lietišķā māksla kļuva par darbarīku latviešu identitātes veidošanā un uzrakstījusi pētījumu, kā kultūra un māksla veidojusi latviešu identitāti no 1905. gada līdz Otrajam pasaules karam, vēsta LTV Ziņu dienests.
Pētniece norāda, ka latviešu identitāti viņai bijis sarežģītāk saprast nekā lietuviešu un igauņu identitāti, jo Lietuva daudzus gadsimtus pastāvējusi kā valsts, savukārt Igaunijas provinču vēsture ir bijusi kopīga visu laiku. “Bet Latviju veidoja dažādi reģioni, kas katrs piedzīvojis atšķirīgu vēsturi gadsimtu gaitā. Latvijai tas bija daudz grūtāks uzdevums, jo tai nebija vienotas pagātnes, pret kuras plecu atspiesties,” norāda pētniece.
Puršjē-Plasro latviešu identitāti savā ziņā salīdzina ar amerikāņiem: “Tā ir savā veidā izgudrota. Bet tā ir izgudrota, balstoties uz pamata, kas eksistēja. Dainas spēlēja svarīgu lomu, tāpat arī valoda. Tas mazliet atgādina Ameriku – kopīgo vajadzēja veidot.”
Pēc viņas domām, mūsdienās latviskā identitāte vairs nav tik spēcīga kā pirmskara laikā, un tas ir normāli un, “iespējams, pat labi, jo valsts bagātību veido tās multikulturālās identitātes”. Puršjē-Plasro uzsver, ka mūsdienās arī identitātes jautājumos vispirms domājam Eiropas kategorijās, un šajā teritorijā, īpaši mākslā un kultūrā, atsauces ir vienādas.
