Par patriotismu – pensijas pielikumu? 0
“Latvijas Avīzes” 25. septembra numura “Lasītāju balsīs” iepazinos ar aptauju “Nav jādala – dalībnieki un līdzjutēji”. Tā manī raisīja pārdomas par mūsu tautu un tās rīcību dažādās politiskajās situācijās.
Piedalīties barikādēs – tas mums bija patriotisms un goda lieta. Tā bija nepieciešamība! Tauta bija vienota. Dievs deva mums tad labvēlīgus apstākļus. No Latvijas novadiem tika sagādāti visādi labumi, pat svaigu gurķu maizītes, ko atveda no Limbažiem. Skanēja dziesmas, spēlēja pūtēju orķestris, uzstājās dažādi vokālie ansambļi.
Es sēdēju uz savas kastes un pieskatīju ugunskuru. Garām gāja slavenais aktieris Eduards Pāvuls un skaļi uzsauca – mūsējie uzvarēs! Man acīs saskrēja asaras par mūsu vienotību un varenību mazajā Latvijā. Es pat uzdrīkstos salīdzināt šo panākumu ar mūsu grandiozajiem Dziesmu svētkiem Mežaparka estrādē. Tur arī tauta ir vienota un saliedēta.
Par to, kas un kā notika barikādēs, ir daudz rakstīts. Lasot aptauju “LA”, man radās neizpratne – kā var prasīt par patriotismu pensijas pielikumu? Avīzē trāpīgi izsakās Zigurds Mežavilks: “Dalībniekiem vajadzētu piešķirt veselības apdrošināšanu. Pašvaldības varētu parādīt godu ar kādu prēmiju, dāvanu vai atzinības rakstu!” Es vēl piebilstu – ar kādu īpašu fotogrāfiju un sirsnīgu saietu vēl dzīvajiem barikāžu dalībniekiem.
Daudzi, arī es, nezina, kā saņemt Barikāžu piemiņas nozīmi. Par to gan būtu lepnums un gods parādīt nozīmi saviem bērniem, mazbērniem. Jaunajai paaudzei stāstu, kādas reālas briesmas tolaik pastāvēja, bet tauta nebaidījās, izturēja.
Guntis Strazds
Inčukalna novadā
