Paradīzes ābolīšu sīrups. Ieguldītais darbs ir tā vērts! 0
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ja daudz draugu, tad svētdienas vakarā mēdz atskanēt tālruņa zvani ar tiešu jautājumu, kas ir nepārprotams piedāvājums: “Burkānus (kāpostus, tomātus, aronijas, cidonijas utt.) negribi?” Tā tiku pie liela maisa ar paradīzes ābolīšiem. Skaistuļi sārtvaidži! Diemžēl nemāku gatavot kompotus, jo problēmas sagādā sterilizēšana un aizvākošana. Meklēju un atradu recepti, kā ābolus vārīt sīrupā. Ņemšanās liela, taču – rezultāts, ceru, būs labs.
Nesteidzoties, televīziju skatoties, pakāpeniski apstrādāju piecus kilogramus ābolu, katru reizi mazliet pamainot recepti, tāpēc vēl nezinu – kā un cik ilgi glabāsies (ledusskapja apakšējais plaukts ir pilns), bet garšo labi.
Bet izejpozīcija ir 1 kilograms paradīzes ābolīšu, ko cītīgi nomazgāju, izrāvu kātiņu un izgriezu kauslapiņu, ar irbulīti cītīgi sabakstīju miziņu. Izskatās diezgan šausmīgi – sārtvaidzis pārvēršas par pumpaini.
Uzlēju āboliem verdošu ūdeni un 5 minūtes tajā paturēju. Tad ābolus strauji aukstā ūdenī atdzesēju, bet ūdenim, kurā tie blanšējās, pievienoju cukuru, lai uzvārītu sīrupu. Parasto cukuru vajadzēs apmēram kilogramu, bet ievārījuma cukuru – puskilogramu (pēc tam gan sīrups būs tāds dīvains – želejveidīgs). Vienai porcijai sīrupā ieliku arī pāris kanēļa standziņu, septiņas krustnagliņas, citā – muskusa ziedus. Kad cukurs izšķīda, katlā iebēru ābolus un līdz ar pirmo burbuli noslēdzu uguni un uzliku katlam vāku. Ļāvu kādas pāris stundas pastāvēt (pumpas pazuda). Tad atkal uzvārīju un – līdz āboli gandrīz vai caurspīdīgi. Burkās iekšā, lai atdziest, un nākamajā dienā – vāku virsū.
