Parādnieka īpašumus pārdod, parādi paliek. Saeimas “brāķis” Maksātnespējas likumā atver Pandoras lādi 12
Latvijas Kredītņēmēju asociācija (LAKRA) uzskata, ka Augstākās tiesas Senāta lēmums ir radījis situāciju, kas var finansiāli “iznīcināt” tūkstošiem cilvēku. Vai tā ir?
Jūnija beigās stājās spēkā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums, kurš rada draudus, ka daudzi jau apstiprināti privātpersonu maksātnespējas procesi tiks anulēti un pārskatīti par labu kreditoriem, stāsta LAKRA valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Pēc viņa teiktā, pēc AT Senāta pasludinātās interpretācijas par kārtību, kādā īstenojams privātpersonas maksātnespējas process, un tām saistībām, kas šī procesa laikā jāpilda parādniekam, ir pilnīgi iespējams sagaidīt, ka tūkstošiem cilvēku, kas šobrīd jau ar maksātnespējas procesa palīdzību sākuši sakārtot savu finanšu situāciju, viss sasniegtais tiks anulēts.
Lietas būtība ir šāda – Kredītņēmēju asociācija ir sašutusi, ka AT Senāts atstāja spēkā Bauskas rajona tiesas 2017. gada 25. jūlija lēmumu. Saskaņā ar to, kādai sievietei tika pabeigta bankrota procedūra, proti, izpārdota visa viņas manta, bet viņas saistības netika dzēstas. Rezultātā arī pēc visas mantas izpārdošanas minētajai sievietei ir jāturpina maksāt parādus.
Iemesls, kādēļ pieņemts tik skarbs lēmums – minētā sieviete bankrota procedūras laikā nav daļu no saviem ienākumiem novirzījusi kreditoru prasījumu segšanai.
Saskaņā ar tiesas viedokli – tas apgrūtinājis maksātnespējas procesa efektīvu norisi, liedzot kreditoriem saņemt tiem pienākošos maksājumus. Citiem vārdiem sakot, tiesa ir uzskatījusi, ka parādniece nav bijusi godprātīga savu saistību izpildē.
Maksājiet vairāk!
Līdz 2015. gada martam likums noteica, ka parādnieks maksā trešdaļu no saviem ienākumiem saistību dzēšanai no maksātnespējas procesa pirmās dienas. Taču 2015. gada 1. martā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredzēja, ka maksātnespējas procesā esošajai personai vispirms notiek bankrota procedūra (mantas izpārdošana) un tikai tad, ja parādsaistības pēc izpārdošanas vēl nav dzēstas, ir pienākums maksāt trešdaļu no ienākumiem atlikušo parādu segšanai.
Kredītņēmēju asociācija uzsver, ka šādi likums esot ticis interpretēts visās maksātnespējas prāvās kopš 2015. gada pavasara, tieši šādu interpretāciju aizstāvot arī Maksātnespējas administrācija un prokuratūra.
Atšķirība ir ļoti būtiska. Kā skaidro Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudis, pat viens kavēts maksājums ir pietiekams pamats visa maksātnespējas procesa anulēšanai. “Ja reiz bankrota procedūras laikā trešdaļa ienākumu ir bijusi jāmaksā, kā uzskata AT Senāts, tad tas ir pamats, lai anulētu nepabeigtos bankrota procesus, kas šobrīd notiek, un, ļoti iespējams, arī pabeigtos, kā arī saistību dzēšanas procesus. Citiem vārdiem sakot – tiks izpārdoti parādnieku īpašumi, bet parādi paliks. Nav pat izslēgta jau pabeigto maksātnespējas procesu pārskatīšana,” saka A. Rudis.
LAKRA vadītājs Jānis Āboliņš stāsta, ka jau kopš 2014. gada Saeimas darba grupa esot strādājusi pie grozījumiem Maksātnespējas likumā. Šī darba procesa laikā starp kreditoru un kredīta ņēmēju pārstāvjiem tikusi panākta vienošanās, ka bankrota procedūras laikā, kas parasti ilgstot vairākus mēnešus, parādnieks tiek atbrīvots no ikmēneša maksājumiem saistību dzēšanai.
Tiesa gan, šāda vienošanās ir bijusi tikai mutiska, saka LAKRA pārstāvis. Minētās vienošanās iemesls esot visai prozaisks – bankrota procedūra parādniekam jau tā dārgi izmaksājot, viņam jāsamaksā arī visas ar maksātnespējas procesu saistītās izmaksas: valsts nodevas, īpašuma vērtēšanas izdevumi, likumā noteiktā atlīdzība administratoram.
Tādēļ to mēnešu laikā, kamēr tiek pārdota parādnieka manta, viņš, pēc darba grupas ieceres, esot jāatbrīvo no pienākuma vismaz trešdaļu ienākumu novirzīt parādu dzēšanai.
AT Senāta lēmums visas šīs vienošanās esot aizslaucījis mēslainē. “Ar šo lēmumu ir radīts juridisks pamats visu aktīvo maksātnespējas procesu pārskatīšanai,” uzsver J. Āboliņš.
A. Rudis vēl piebilst, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka maksātnespējas administratori šo viņiem labvēlīgo lēmumu neizmantošot.
Konkrētu datu par to, ka šāda kreditoru rīcība tiešām ir novērojama, LAKRA rīcībā gan nav, taču esot pazīmes, kas liecinot par vēlmi atkal pacelt vecās, jau pabeigtās maksātnespējas lietas. LAKRA pieredze liecinot, ka cerībām, ka maksātnespējas administratori šo AT Senāta lēmumu, kas veidošot juridisko pamatu rajona un apgabala tiesu spriedumiem līdzīgās lietās, varētu nepamanīt vai neizmantot, neesot nekāda pamata.
Jāpiebilst, ka LAKRA rīcībā ir arī Saeimas Juridiskās komisijas oficiāla atbilde, par to, kā interpretējami Maksātnespējas likuma grozījumi. Šī atbilde apliecina – Saeima uzskata, ka privātpersonas bankrota procedūras laikā tai nav pienākuma daļu ienākumu novirzīt kredītsaistību dzēšanai.
Saeimas brāķis
Savukārt AT Civillietu departaments, atbildot uz LAKRA kritiku, ir skaidrojis, ka maksātnespējas process un iespēja tā ietvaros atbrīvoties no parādiem ir paredzēta labticīgiem parādniekiem, nevis bezatbildīgas aizņemšanās sekmēšanai. Augstākā tiesa, iztulkojot Maksātnespējas likuma normas atbilstoši šim mērķim, ir secinājusi, ka parādnieka pienākums iespēju robežās segt kreditoru prasījumus bankrota procedūras gaitā ir saglabājies arī pēc likuma grozījumiem.
To apliecinot fakts, ka joprojām ir spēkā Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkta noteikums, ka bankrota procedūras laikā parādniekam ir tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Tātad atlikusī daļa no ienākumiem, kas nevar pārsniegt vienu trešdaļu, esot jānovirza parādnieka saistību izpildei.
Ja reiz esot bijis paredzēts atbrīvot parādnieku no saistību izpildes bankrota procedūras laikā, tad no likuma bija izslēdzams arī 140. panta 1. punkts, taču tā neesot noticis, uzskata Augstākā tiesa. Bez tam nemainīgs esot palicis arī šī likuma 139. panta 1. punkts, kas saka – parādniekam ir pienākums bankrota procedūras laikā gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.
Augstākā tiesa uzskata, ka likumu normu tulkošanai jāizmanto t. s. juridiskā metode, kas tostarp paredz dažādu palīgavotu – anotāciju, Saeimas komisiju sēžu protokolu, stenogrammu u. c. – izmantošanu. Maksātnespējas likumam šādu palīgavotu neesot vispār.
Ja minētais likuma grozījums bija iecerēts tā, kā tas tagad tiekot publiski pasniegts, tas fundamentāli mainot maksātnespējas regulējumu un ietekmējot Maksātnespējas likuma mērķus.
Ja tā, tad jājautā, kādēļ šim likumam neesot sastādīta anotācija, uzdod jautājumu AT Cilvillietu departaments.
Neesot arī neviena cita publiski pieejama dokumenta, kurā būtu veikta šāda grozījuma nepieciešamības analīze, sniegts tā izvērtējums un pamatojums.
Ņemot vērā, ka Saeima devusies vasaras atvaļinājumā, atbildi uz uzdoto jautājumu nāksies gaidīt līdz rudenim. Kas minētajā laika posmā notiks kreditoru un parādnieku attiecībās, pagaidām ir atklāts jautājums.
UZZIŅA
Privātpersonu maksātnespējas procesi Latvijā
Saskaņā ar “Lursoft” datiem līdz šim brīdim tādi ir ierosināti 11 970. Apmēram puse no tiem jau beigušies, otra puse aktīvi.
Advokātu biroja “Novius” veiktais pētījums par fizisko personu maksātnespējas procesiem liecina, ka pārliecinošs vairākums maksātnespējas procesu (MNP) tiek pabeigti, dzēšot parādnieka saistības. Tomēr šī statistika pasliktinās – līdz 2015. gadam MNP tika pabeigti ar visu saistību dzēšanu 87,28% gadījumu, bet pēc 2015. gada – vairs tikai 82% gadījumu.
Atšķirība tiek skaidrota ar parādnieku negodprātības pieaugumu un atšķirībām tiesu praksē – tiesas sākušas biežāk interpretēt parādnieku pārmērīgās un neapdomīgās parādsaistības kā apzinātu un negodprātīgu rīcību, kā arī biežāk tiek apšaubīta parādnieka nespēja nokārtot savas saistības.
Tas pats pētījums liecina, ka parādnieka nesadarbošanās ar parādu piedzinējiem, nepatiesas informācijas sniegšana par savu mantisko stāvokli, kā arī trešdaļas līdzekļu nenovirzīšana parādu dzēšanai tiek interpretēta kā negodprātīga rīcība, kas var būt par pamatu bankrota procedūrai (visas mantas izpārdošanai), kurai neseko saistību dzēšana.
