Pārprastā vārda brīvība 3
Mums t. s. demokrātijas apstākļos īpaši pēdējā laikā izveidojies greizs priekšstats par vārda brīvību un cilvēktiesībām. Ne vārda brīvība, ne cilvēktiesības nenozīmē bezlimita demokrātiju, bezlimita vārda brīvību un bezlimita cilvēktiesības. Mēs visi dzīvojam sabiedrībā. Tāpēc ir jārēķinās arī ar citiem cilvēkiem un viņu uzskatiem un pārliecību.
Nepieciešama tolerance. Ja viens otru apsaukās vai lamās – vai tā būs vārda brīvība? Kurā vietā vienkārša apsaukšana kļūs par vārda brīvības un cilvēktiesību pārkāpšanu? Kurā vietā, ierobežojot lamāšanos, tiks pārkāpta vārda brīvība tam, kurš lamā, bet tas, kuru lamā, varēs vērsties tiesā, lai piedzītu samaksu par morālo kaitējumu? Arī izsmiešana vai ņirgāšanās par to, kas citiem cilvēkiem ir svēts, ir aplam izprasta vārda brīvības izpausme. Ar to mēs nekādas pasaules problēmas nevaram atrisināt. Pat vēl vairāk – kaitējam sev un sabiedrībai. Pat ikviens dzīvnieks, vienalga, liels vai mazs, savu iespēju robežās aizstāvas, kad to kaitina vai kā citādi nepatīkami aizskar.
