– Tie taču nav tikai ideoloģiski jautājumi. Runā, ka Āboltiņai, kandidējot par premjeri, nebūtu visu balsu pat pašas vadītajā frakcijā. 15
– Pirmkārt, Solvita Āboltiņa nav izvirzīta premjeres amatam. Partijā ir visai precīzas procedūras, kā mēs izvēlamies un izvirzām kandidātus šādiem amatiem. Bet procedūra tiks iedarbināta tikai tādā gadījumā, ja Laimdota Straujuma pati izlems, ka nevēlas turpināt pildīt premjeres pienākumus.
– … jo nogurusi.
– Baumas neapspriedīšu.
– Kādas baumas? “Vienotības” priekšsēdētāja pati veicina runāšanu, publiskojot “kā būtu, ja būtu, ja būtu” variantus.
– To viņai vaicājiet. Taču premjera amata kandidātus vērtē partijas valdē, domē, un to, kuram mēs uzticam nest karogu, deputātiem ir pienākums atbalstīt.
– Tātad sagaidām, ka “Vienotības” ēkā tiks veikti lieli iekšdarbi. Taču ar kongresiem ir bēdīga pieredze. Vadoņi nolasa referātus, sīkāki gariņi uzstājas ar koreferātiem, pēc tam ir īsas detaļas un – uz redzēšanos. Tādējādi ir tieksme nebūšanas paslaucīt pagaldē un lai tikai nenotiktu lieka izrunāšanās. Vai šoreiz būs atklātas debates no sirds? Pats sacījāt, ka provinces nodaļas aktīvi izteikušas priekšlikumus, bet kur kongresa tribīnē redzami lauku vienotībnieki? Vienīgi Vidiņa kungs reizēm aizlaužas līdz mikrofonam.
– Vai kongress, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas, lai diskutētu partijas nākotnes jautājumus un tiktos ar citiem partijas biedriem no citiem reģioniem, būtu jāpārvērš par netīrās veļas mazgāšanu? Man šķiet, ka ne. Taisnība, ka partijas nodaļu sanāksmēs patiesas emocijas mēdz sist augstu vilni, reizēm izrunājamies no sirds. Diez vai pie ieslēgtiem žurnālistu diktofoniem sarunas būtu tik atklātas, šaubos, vai šādi izdotos atrast īsto attīstības ceļu. Tam domātas regulārās sanāksmes reģionos, kas bija ļoti apmeklētas. Cilvēki to arī pieprasīja – skaidri saprotamu partijas politiku, kas atbilst vēlētāju vajadzībām un interesēm. Ne vienmēr lielajās stratēģijās atrodam risinājumus mazajām, vietējām nepieciešamībām. Tas attiecas arī uz reformu pieteikumiem. Šādās reizēs ar pārmaiņām apmierinātie troksni neceļ, toties jo skaļi ir reformu pretinieki, un viņi, lai arī būdami mazākumā, ar savu aktivitāti bremzē virzīšanos uz priekšu. Tā ka debates kongresā būs, bet cilvēki gaida nevis kārtējo iekšpartijisko rīvēšanos, bet konkrētas idejas – kā uzlabot veselības aprūpi, kā gādāt darba vietas, nodrošināt algu pieaugumu, rūpēties par ģimenēm ar bērniem, izglītību.
