– Piebalga kungs arī tāds pieklusis – kur radīsies jaunie līderi? 15
– Andris Piebalgs nekur nav pazudis. Viņš ir partijas valdes loceklis un apliecinājis savu gatavību kandidēt, kad nākamgad kongresā vēlēsim jauno vadību, valdi un priekšsēdētāju. Pirms tam plānojam organizēt ko līdzīgu priekšvēlēšanu debatēm, lai diskusijas par partijas mērķiem notiktu plašajā, vairāk nekā 2500 “Vienotības” biedru lokā. Paaudžu maiņa ir nepieciešama, lai mēs saglabātos kā paliekošs un stabils spēks ilgtermiņā.
– Kuri ir tie perspektīvie? Zinām Cēsu mēru Rozenbergu…
– Noteikti arī Salaspils mērs Raimonds Čudars. Ir daudz gudru, kompetentu cilvēku, kuri vēlas būt aktīvāki partijas darbā, sniegt lielāku ieguldījumu. Jaunas sejas būs. Tomēr nevar noliegt, ka izveidojies tāds kā apburtais loks. Profesionāļi ar sekmīgām karjerām ļoti piesardzīgi raugās uz iesaistīšanos politikā. Pēc ieiešanas tajā viņi uzreiz nokļūst spēcīgā prožektoru gaismā, sliktākajā gadījumā – mediju “lielgabalu” ugunī.
– Kāds tieši ģenerālsekretāra vērtējumā ir iemesls, kādēļ krītas “Vienotības” reitings? No savas vietas jums vislabāk redzams. Skarbākie pareģotāji saka – diez vai valsts simtgades programmas realizētāji sagaidīs 2018. gadu, un tie nemaz nav sevišķi ļaunvēļi, kuri lēš, ka “Vienotība” varētu aiziet pa Tautas partijas taku.
– Tādas runas esmu dzirdējis bez mitas kopš “Vienotības” dibināšanas dienas. Pie citiem apstākļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē partijas vērtējumu, es atzīmētu arī iekšējās diskusijas, kas tiek iztirzātas ne vairs iekšēji, bet publiski. Esam daudzbalsīga, demokrātiska partija, kurai sākotnēji šāds DNS kods bija liela priekšrocība. Tomēr vēlētājiem ne pārāk patīk nepārtrauktas viedokļu sadursmes, kādas gadās vērot “Vienotībā”. Tāpēc uzdevums ir nodrošināt iekšējo demokrātiju, taču arī rūpēties, lai sabiedrībai nav nemitīgi jāklausās mūsu partijas biedru ķildas.
“Vienotības” sākotnējo panākumu pamatā bija jauns zīmols politikā, kad triju partiju savienība tapa grūtās sarunās, bez līderu īpašas mīlestības. Taču valsts interešu un pašu politiskās nākotnes vārdā spējām ķildas pārvarēt un tās neizcelt aktuālajā darbakārtībā, koncentrējoties partijas kopējiem mērķiem un uzdevumiem. Apzināmies, ka pašlaik zīmols “Vienotība” nepavisam neizklausās “vienots”. Taču no šīs situācijas ir izeja – visām pusēm jānoliek malā savas ambīcijas un jāvienojas kopīgam darbam. Par svarīgākajiem politikas jautājumiem ikdienā esam gandrīz pilnībā vienprātīgi, domstarpības mēdz rasties vienīgi par detaļām. Šādi jautājumi ir izrunājami pie kopīga galda, lai neradītu mānīgo iespaidu, ka to vien darām, kā konfliktējam.
