– Vai no Rīgas pašvaldības vadītājiem neviens neder par prezidentu? 4
– Ja man jautātu, es ieteiktu domes deputātu Aināru Baštiku. Viņš ir mācītājs, kurš pierādījis spējas strādāt politikā, bijis ministrs. Tā nav maza pieredze. Bet lēmēji būs 100 Saeimas deputāti. Un, ja politiķi paši saka – līdz šim nosauktie noraidāmi, tas nozīmē, ka pagaidām kompromisu nav.
– Aptaujā min visu ko – kādam jābūt prezidentam? Gudram, runāt protošam, iznesīgam. Angļu, franču un latviešu valoda arī nebūtu par skādi. Vai nav svarīgi, lai viņš pārzinātu Latvijas iekšpusē notiekošās lietas? Vai visas problēmas, ieskaitot bezgalīgi pieminēto valsts drošību, vispirms nav jāatrisina tepat, nevis pie Merkeles vai Obamas durvīm klauvējot?
– Prezidenta izvēles pašreizējā šovā mani kā pašvaldības vadītāju uztrauc vietējās lietas. Maciņš, no kura dalīsim naudu izglītībai, kultūrai, veselībai un pārējam, apstiprināts pirms pāris mēnešiem. Toreiz rēķināja, ka ekonomika pieaugs par 2,8% – ar attiecīgo pienesumu budžetā. Tagad valdība saminstinājusies – nē, nē, IKP pieaugs tikai par 2%. Ekonomisti vēl skeptiskāk vērtē. Bet ir pienākumi, saistības, kas uzņemtas. Valdība apstiprināja, Saeima nobalsoja, ka viss būs kārtībā, bet kurš šodien definējis darba vietu programmu, kurš – ieguldījumu programmu? Sarukumu var izskaidrot ar ģeopolitiskajiem apstākļiem, taču paliek neizpildīti mājasdarbi. Teicāt – Rīga gandrīz vai Latvija. Jā, ar katru dienu Rīgā ierodas arvien vairāk cilvēku no laukiem. Meklē darbu, un nereti galvaspilsēta viņiem tiešām ir pēdējā pieturvieta pirms pārcelšanās uz ārzemēm. Mans dzimtais Ipiķu pagasts aiz Rūjienas – tur klejo vējš. Tur nav cilvēku. Latvijas TV sižetos rāda, ka tā ir daudzviet Latvijā, bet politiķi tikmēr cīnās, kurš prezidenta kandidāts uzvarēs skaistumkonkursā. Kam glītāka sasuka? Kurš drīkst zināt valsts noslēpumu, kuram pielaide nav dodama? NATO valsts Grieķijas premjerministrs Putinam liels draugs – vai viņš sen nav visus kara noslēpumus izstāstījis? Bet mēs pazemojam mūsu deputātus, jo, lūk, viens spēlējis hokeju ar baltkrieviem, tāpēc jāatņem pielaide, turpretī cits drīkst zināt noslēpumus, kaut gan nav bez grēka. Vācu bundestāgā visiem deputātiem esot pielaide, jo viņiem uzticējusies tauta. Lai kāds draudzējas ar Kubas komunistiem vai vēl ko, taču drošības struktūras pieskata notiekošo. Man liekas, ar šo pielaižu “izkārtošanos” sistēmu pazemojam sevi.
