Likums neļauj apgriezt astes, bet suņi traumas gūst visai bieži 6
Asiņainās prieka traumas
Sagaidot saimnieku mājās, katrs suns luncina asti. Šaurās telpās ir daudz šķēršļu, kur astes galam atsisties, un tā biežo vien arī notiek. Ko nozīmē maza plaisiņa ādā? Visur citur it kā neko. Taču, ja tā ir pašā suņa astes galā, kuram luncinoties centrbēdzes spēka ietekmē asinis burtiski šļācas kā no šļūtenes, situācija rādās jau citā gaismā. Visas sienas, spoguļi, mēbeles, viss ir nelieliem asins pilieniem, smērējumiem notašķīts. Ir slavenais teiciens – sadzīst kā sunim. Šajā gadījumā tas nestrādā!
Tieši tāpat notiek medībās. Ātri kustoties pa aizaugušām vietām, krūmājā, niedrēs suns satraumē astes galu. Vecas niedres griež kā ar nažiem! Medību azarts neļauj viņam sajust traumu uzreiz, jo tam tobrīd nav lielas nozīmes. Taču dziedēšana prasa daudz pūļu, un sunim šādas brūces nozīmē inficēšanās un nekrozes briesmas. Tad kur ir tas humānisms, kā vārdā tika aizliegta astes kupēšana?
