Veimāras putnu suņiem likums astes griezt neļauj, bet šīs šķirnes suņi traumas gūst visai bieži.
Veimāras putnu suņiem likums astes griezt neļauj, bet šīs šķirnes suņi traumas gūst visai bieži.
Foto – Linda Dombrovska

Likumi un pētījumi 6

Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likuma pants nr. 7 aizliedz dzīvnieka pakļaušanu izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tāpat praktizējošam veterinārārstam atļauts izdarīt astes apgriešanu šā likuma 18.1. pantā noteikto šķirņu suņiem: asspalvainam un gludspalvainam foksterjeram, krievu medību spanielam, vācu asspalvainajam un vācu īsspalvainajam putnu sunim, vācu medību terjeram, Velsas terjeram.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 499
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību pilnībā aizliegts veikt astes apgriešanu divdesmit vienas šķirnes suņiem, tostarp bokseriem, dobermaņiem, pinčeriem, šnauceriem, bostonterjeriem un vēl citām pie mums mazāk zināmām šķirnēm. Savukārt ierobežot vai aizliegt – septiņdesmit četrām šķirnēm, ieskaitot augstāk minētās. Ierobežot vai aizliegt. Tātad katra valsts ir tiesīga izlemt, kā rīkoties. Latvija pievienojās konvencijai 2010. gadā, paturot tiesības noteikt, kādām šķirnēm drīkst kupēt astes un ausis. Tās arī ir sešas Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likuma minētās medību šķirnes.

Zviedrijas Kupēto dzīvnieku padomes mājas lapā publicēts lauksaimniecības padomnieces Gunillas Streifertes pētījums par to, cik bieži pieauguši vācu īsspalvainās putnu suņu šķirnes suņi un kucēni traumē astes. Kopumā secināts, ka katrs trešais šīs šķirnes pārstāvis savas dzīves laikā, sākot no pirmajām aktivitātēm pāris nedēļu vecumā un beidzot ar medību praksi, cieš no dažāda smaguma astes traumām. Tāds pats pētījums veikts par vācu asspalvaino putnu suni, un rezultāti ir līdzīgi. Faktiski var pieļaut, ka tas attiecas arī uz visām citām putnu suņu šķirnēm, jo fiziskie dotumi un aktivitātes līmenis ir vienāds.

CITI ŠOBRĪD LASA

2006. gadā Skotijas valdība pasūtīja pētījumu, ar kuru vēlējās noskaidrot, kāds ir astes traumu procents spanielu, putnu suņu un terjeru populācijā. Pētījumu veica Glāzgovas universitāte. Šis pētījums rāda, ka 15 – 18% suņu nācies saskarties ar vieglākām vai smagākām astes traumām, darba vai mācību procesā gūstot plēstas vai sistas brūces astes galā vai visā tās garumā. Pamatā tas noticis stipri aizaugušās vietās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.