Pašvaldību policijas varēs apvienot. Ko no tā iegūs iedzīvotāji? 0
Grozījumi likumā “Par policiju”, ko paguva pieņemt vēl iepriekšējā Saeima, nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Turklāt likumā ir precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi, kā arī kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks.
Izmaiņas bija nepieciešamas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tās nav, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot resursus. Atbilstīgi Pašvaldību likumā iekļautajām normām pašvaldības varēs veidot kopīgu policiju, bet to darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Savukārt Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. janvārim būs jānosaka pašvaldības policijas formastērpu pamatprasības. Ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nebūs izveidojusi, tās pienākumus tāpat kā līdz šim pildīs Valsts policija.
Turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz šādām ziņām, kā arī nodot to kompetentām amatpersonām un institūcijām. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu informācijas apriti elektroniski.
Noteikts, ka iekšlietu ministrs varēs nepiekrist pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas ierosinātas, jo līdz šim pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem bija noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.
