Progress svarīgāks par normatīviem 9
Antra uzskata, ka izcēlusies tieši ar iesūtīto video: “Tas parādīja, ka mēģinu stundās ieviest kaut ko, kas vēl nav bijis. Iesūtīju video par stepa aerobikas vingrinājumu izmantošanu stundās ar videofilmas palīdzību. Vispirms tapa video, kurā bērniem rādu, kā šie vingrojumi jāveic. Tos stundās projicēju, un viena daļa klases var veikt šos vingrojumus, kamēr es pilnvērtīgi strādāju ar otru daļu,” skaidro skolotāja. Antra smej, ka šādi video viņai īpaši noderēs pirmspensijas vecumā, kad skolēniem pati vairs nespēs rādīt vingrinājumus un izlēkāt līdzi. Viņa arī iecienījusi netradicionālu sporta inventāru. Kad viesojāmies skolā, bērni ar sajūsmu izmantoja krāsainu lielu auduma gabalu, kam pa vidu caurums. Visi mazie turas pie auduma, bet skolotāja tajā ieber bumbas. Bērniem jācenšas kustināt audumu tā, lai bumbas izbirst pēc iespējas ātrāk. Antra izmanto arī paštaisītu inventāru. Piemēram, izveidojusi tādu kā zirneklīti no kanalizācijas caurulēm. Pa vidu tam iestiprināts flomāsters, bet caurules veido kājas, ko bērni var satvert un censties visi kopā uzzīmēt to, ko skolotājs prasa. “Te sportiskā mazāk, bet skolēni mācās sadarboties komandā,” skaidro Antra. Viņa savulaik piecas konsultācijas pavadījusi arī divatā ar vienu skolnieci, lai iemācītu mest kūleni. Kādas prasmes mūsdienu bērniem visbiežāk pietrūkst? “Pirmkārt, lokanības. Dažkārt brīnos, kā viņi ar tik stīvām kājām vispār pārvietojas,” atbild Antra. “Tāpat ir nepietiekama koordinācija – mazkustīguma dēļ.” Antrai ir ideja ieviest skolēnu attīstības kartītes, lai vērotu, kā viņi pa gadiem fiziski attīstās. “Mēs skolā negatavojam sportistus, tāpēc nav vajadzīgi obligātie normatīvi, taču progress ir svarīgs.” Viņas vadīto sporta pulciņu popularitāte tomēr apliecina: bērni grib kustēties, kaut gan skolēniem no 7. līdz 9. klasei ir mazāka interese par ārpusstundu sporta nodarbībām.
