Sporta skolotāju dinastija 9
41. vidusskolā Antra strādā jau teju desmit gadus, uzaicināta kādu laiku pēc tam, kad bijusi te praksē. Savā dzimtā Antra ir trešā sporta skolotāja pēc kārtas: sekojusi mammas un vecmāmiņas pēdās. “Ja man kādreiz būs meitiņa un viņa arī būs sporta skolotāja, būs jāsāk domāt, kas ar mums nav kārtībā!” viņa smej.
Kamēr pati mācījās skolā, par pedagoga darbu nedomāja un pat apgalvoja, ka “nekad nebūšu skolotāja”. Viņa mācījās Murjāņu Sporta ģimnāzijā volejbolistu grupā, taču pēc skolas pabeigšanas stājās Vidzemes Augstskolā, lai kļūtu par tūrisma speciālisti. Tur iestāties neizdevās, tāpēc nolēma izmantot Murjāņu Sporta ģimnāzijas absolventiem piedāvāto iespēju studēt budžeta grupā LSPA. Studijās veicās labi līdz pat jau pieminētajam neveiksmīgajam eksāmenam, kam nebija kārtīgi gatavojusies. “Izgāšanās man bija liela mācība,” teic Antra. Arī darbs arvien sniedz jaunas un jaunas mācības. Jāmācās saprasties ar bērniem, apzināties kļūdas. Dažkārt noder tas, ka mūsdienu skolēni ir droši un spēj skolotājam acīs pateikt, ka stunda nav izdevusies.
Visjaukākais skolotāja darbā ir apziņa, ka bērniem lielākoties patīk gan Antras vadītās stundas, gan sporta pulciņi pēc tām. “Neesmu no cilvēkiem, kas lauzīsies pa karjeras kāpnēm, meklēs dažādus mākslīgus apliecinājumus savai varēšanai. Man patīk patiesa atzinība, un to vislabāk spēj sniegt bērni, kuri vēl nav iemācījušies liekuļot.” Antrai skolotāja darbs patīk arī tāpēc, ka apzinās: viņai tas padodas. “Un ja vēl bērni apmierināti un priecājas, mani ieraugot… Patiesībā nezinu nevienu citu profesiju, kurā gribētu strādāt un kur justos labāk,” atklāj skolotāja. “Vīrs saka: nu ko tu strādā skolā, nervus vien bojā. Taču vasaras garajā atvaļinājumā parasti ļoti labi atpūšos un tad ir spēks līdz martam kārtīgi strādāt.” Antra ir arī klases audzinātāja 10. klasei. “Ja nav audzināmās, ar ko piedalīties visos skolas pasākumos, tad nejūt to īsto skolas garšu,” viņa spriež.
