Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gatis Apsītis-Ozoliņš apsaimnieko mežu, pamatā cērtot to pakāpeniskā cirtē un pārstrādājot baļķus kokmateriālos.
Citugad materiālu zāģēšana beigusies ap Jāņiem, bet šogad darba tik daudz, ka esot pat apnicis zāģēt. Jo cilvēki ārzemju braucienu vietā izvēloties salabot vai nomainīt jumtus, remontēt mājas.
Naudai virsū nesēž, labo jumtus
Visvairāk pieprasītie šobrīd esot būvkoki – gan bruses, gan spārkoki. Stabili ejot arī collīgais dēlis apšuvumam jumtiem, malkas šķūņiem. Šogad, neraugoties uz to, ka cenas kokam un metālam nežēlīgas, visi mainot jumtus.
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?
Runā, Amerikā būvniecībā lielas investīcijas, bet kanādieši šobrīd kokus viņiem nepārdodot. Un Latvijā cilvēki, kas kādreiz brauca tālās ekskursijās, tagad maina vecos jumtus.
Tomēr ar to vien par maz, lai vietējā tirgū kokmateriāla cena paaugstinātos divkārt.”
Ja cenas kāpušas, vai meža īpašnieki dzīvo labāk? Gatis skaidro, ka vēl ne, jo cena baļķiem uzkāpusi pavasarī, bet liela daļa meža īpašnieku putnu ligzdošanas laikā mežu necērt. Pirms šī trakā laika baļķu kubikmetra cena bijusi 70–80 eiro/m3, bet šodien tā ir 130 eiro/m3. Tā kā materiāli no baļķiem iznāk ap 50%, tad kubikmetrs dēļu izmaksā 260 eiro. Plus darbs.
Par to, vai cenas atkal kritīsies, Gatis atbild: “Vajadzētu, bet vai nokritīs atpakaļ tā, kā bija, šaubos.”
Ko darīt pietiekot, jo viens esot mežu kopt, bet otrs – zāģēt dēļus. Gatis: “Ir cilvēki, kuriem pašiem savs mežs un kuri grib, lai es atnāku un kaut ko izzāģēju. Un norēķināmies barterā, ar baļķiem. Kā nu kuram izdevīgāk. Man ir labas attiecības ar kaimiņu – man ir meža piekabe, viņam – traktors. Viņam vajag – es aizeju, pavedu kaut ko ārā, savukārt es varu izmantot viņa traktoru. Abiem labi. Tagad zarus var nodot šķeldā, agrāk tas viss bija jānokurina.”
Viņš gadā nocērtot kādus 20–30 kubikmetrus. Pārsvarā skuju koku mežā izmantojot pakāpeniskās cirtes, jo diezgan daudz ir bojātu koku. Ir arī pāraudzis mežs.
Tur tad arī skatoties, kurš koks iet uz beigām, skujas paliek bālākas un pieauguma vairāk nav, tādu ņemot ārā.
Gatis atceras: “Kādus divdesmit gadus visus darbus darīju ar mazu viencilindra traktoru, 16 zirgspēki, šaurs, īss, var griezties un locīties, vienīgi daudz roku darba – sakraut baļķus. Bet paklausīgs, to jau salauzt īsti nevarēja. Tā tās ceļa vietas mežā lēnām tika iebrauktas. Uz tā īsti ne celmu, ne sakņu nav. Ir jau arī tā – ja regulāri brauc, tas koks tur saknes nedzen.”
Pats izzāģē kaut līku baļķi
Gatis rēķina: “Neesmu rēķinājis par to, cik reižu paaugstinās ienākums no baļķa, kuru vari realizēt jau sazāģētu dēļos vai brusās.”
Un tomēr viņš neslēpj, ka jebkurā gadījumā tas ir izdevīgi, jo pats var izzāģēt pat līku baļķi. Jāpacīnās esot, varbūt kādā materiālā sanāk vairāk bomkance, bet, kam vajag salabot cūkām aizgaldu, tam nelīdzenā dēļa mala netraucē. Un viss salasās no sīkumiņiem. Papīrmalka, kas īpaši nemaksā, arī netiek nodota.
Gatis: “Izzāģēju mazo brusiņu. Darbs ir liels, kamēr tādus mazus štruntiņus zāģē, bet tomēr vērtība sanāk lielāka, nekā būtu tad, ja atdotu papīrmalkā.”
Gatis Apsītis-Ozoliņš
* Dzimis 1966. gadā.
* Beidzis vidusskolu.
* Strādājis Talsu MRS par kokgāzēju.
* Lībagu pagastā apsaimnieko 40 ha meža.
* Apaļkokus sazāģē savā gaterī.
* Hobijs: dziedāšana un dejošana.
