Egils Līcītis: Te vairs nav nekas apfilozofējams – demogrāfijas kuģim ir pamatīga sūce! 51
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starp daudzajiem, kas nekliedz urā, jūtas aizmirsti un ir nomāktā garastāvoklī par 2023. gada budžeta pieņemšanu, atrodamas arī ģimenes, kuru mājai ne reizi vien pārlidojis stārķis. Bērnu pabalstam nav it neviena jauna atbalsta veida, un tāpēc iespējamie vecāki vilcinās vai pat neiedomājas par apbērnošanos. No premjera Krišjāņa Kariņa biroja padzīts padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks un, kā liekas, arī Nacionālās apvienības agrāk izmantotais ultimātu zobens attiecībā uz mazo latviešu laišanu pasaulē ir sarūsējis vai noslēpts gultapakšā.
Demogrāfiskie “sasniegumi” ir dramatiski. Pērn dzimis mazākais bērnu skaits Latvijā simts gadu vēsturē – 15 535 jaundzimušie, kas ir par 2000 galviņām mazāk nekā pirms diviem gadiem. Pretēji cerētajam miesīgās dziņas nav pamodinājis garais mājsēdes periods pandēmijas ierobežojumu apstākļos.
Latviešu jaunekļi nav devušies guļamistabās kavēt laiku, lai preilenēm nav bail gulēt vienām, un vīri nav vairāk un ražīgāk izmantojuši savus laulības dzīves piederumus.
Seksuālo libido nav pastiprinājis globālās sasilšanas faktors. Popularitāti gūst viedoklis, ka sievietēm nav jāupurējas un jārada pēcnācēji, pirmajā vietā ir izglītība, karjera, dzīves ērtības un sevis lutināšana. To pavada dīvainu pētījumu publicēšana, ka 36% sieviešu dzemdībās esot piedzīvojušas vardarbību, tādējādi aizplīvuroti aģitējot – uz dzemdību namu ne par kādu naudu!
Laikā, kad Latvijā iedzīvotāju skaits krities līdz 1,8 miljoniem un tīrasiņu latviešu ir vēl mazāk, samazinās arī summārais dzimstības koeficients.
Proti, skaitlis, ko spēj atražot viens vīrietis un viena sieviete, pašlaik ir 1,57, bet tas strauji dziest un, kozin, sasniegs 1,1–1,2 atzīmi, kas nozīmē taisnāko ceļu uz izmiršanu.
“Vienotībai” demogrāfiskie jautājumi bijuši sveši un mazsvarīgi jau no “Jaunā laika” perioda. Cilvēki ar liberāliem uzskatiem vienmēr uzskatījuši, ka jaunībai jāiztrakojas, tas nekas, ka daudzi latvieši spiesti braukt pasaulē laimi meklēt, liberastus vairāk interesējusi kopdzīves likuma pieņemšana, minoritāšu laulību legalizēšana nekā rūpes par tradicionālām ģimenēm. Arī tagad premjerministra redzējums un nākotnes vīzija ir “viedā industrializācija” un “ekonomikas transformācija”, lai ko arī Kariņš ar to būtu domājis.
Agrākie daudzbērnu saimes aizstāvji, kas mēģināja sabiedrībā izauklēt, iedzīvināt un virzīt domu par trešo bērnu ģimenē, nacionāli noskaņotie politiķi vairs neizskatās satraukti, ka sētās arvien mazāk skan latviešu bērnu balstiņas un redzamas puiku un meiteņu baltās galviņas. Kā jau minēts, arī bijušais vairošanās Latvijai vadītājs Imants Parādnieks, jau tā sorosītu šļāktās indes un homoseksa darbinieku asu zobu savainots, pēc 65 lappušu “Tautas ataudzes stratēģijas” projektēšanas ir atkāpies no iesāktā demogrāfisko risinājumu meklējumos.
Tikmēr Latvijas cilvēki izklīduši visos pasaules vējos, daudzi pazuduši savai tautai un ir latvietībai nokaltuši zari.
Pastāvot uz izmiršanas robežas, lai sekmētu dabīgo iedzīvotāju pieaugumu, būtu jākuplina ģimeņu veselīgais koks. Tā vietā daudzbērnu ģimenes tiek atšūtas un vairs netiek minētas primāri atbalstāmo kārtā, jo valda uzskats, ka tās dzīvo šokolādē – pārtikušas, nevis pie sausas maizes un ūdens. Ņemot vērā, ka latviešu tautai saknes allaž bijušas laukos, par nevēlēšanos, lai jaunie dzieti zaļotu, liecina arī vienotībnieku rosinātie pasākumi skolu tīkla optimizēšanā novados, medicīnisko pakalpojumu mazināšanā reģionos, līdz pat mazo slimnīciņu slēgšanai, saimniecību pārceļot uz pilsētām.
Acīmredzami Kariņa valdībai ieguldījumi dzimstības veicināšanai, daudzbērnnieku atbalstam liekas nekam nederīga budžeta līdzekļu izšķiešana. Grūti aptverama augstākās nomenklatūras pārstāvju bezdarbība demogrāfiskās situācijas labošanā. Kāpēc maksājumi par bērnu līdzīgi pensijām netiek indeksēti tik augstas inflācijas spiedīgos apstākļos – nav skaidrs. Laikam valdības sīkstuļi uzskata, ka, atverot maku lielākiem jaundzimušo un bērnu pabalstiem, pasaulē saradīsies tikpat daudz latviešu kā ķīnīzeru! Te vairs nav nekas apfilozofējams – demogrāfijas kuģim ir pamatīga sūce!
Tā steidzīgi jāver ciet, lai pārdesmit gadu laikposmā nenogrimtu Latvijas valsts, neiznīktu tautieši un latvju zeltenes! Valsts prezidenta ieskatā stāvoklis ar demogrāfiju ir tik tuvu kritiskajam, ka nepieciešams īpašs bērnu un ģimenes lietu ministra amats un problēmām jāpievērš prioritāra uzmanība. Citādi nespēja palīdzēt ģimenēm ar mazajiem, kam neklājas finansiāli viegli, vainagosies ar zemu un vēl zemāku dzimstības līmeni, kas jau būtu katastrofāli nācijas pastāvēšanai.
