Aplaupīja, sakoda suns….Noziegumi, par kuriem neziņo 1
Par kādu pret sevi vērstu noziegumu vai likumpārkāpumu pēdējo trīs gadu laikā policijā nav vērsušies 39% iedzīvotāju. Tie, kas cietuši kādā nodarījumā, visretāk ziņo par dzīvnieku kodumiem – policijā vērsies tikai katrs ceturtais sakostais. Taču, ja bijusi vardarbīga laupīšana, tad ziņo gandrīz visi – policijā vērsušies 93,5% iedzīvotāju.
Šādu informāciju vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sniedza Valsts policijas prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, deputātus iepazīstinot ar SKDS un policijas pētījumu par latento noziedzību – noziegumiem, par kuriem neziņo.
Kopumā no dažādiem nodarījumiem trīs gadu laikā cietuši 16,4% aptaujāto, kas, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu, attiecīgi ir vairāk nekā 340 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Pētījums gan veikts, aptaujājot tikai 3000 cilvēku, taču, kā norādīja A. Rinkevics, principā dati esot ticami un tie nelecot ārā citu Eiropas valstu kontekstā.
Par kādiem gadījumiem neziņo? No tiem, kad izdarīts noziegums, bet par kuriem nav ziņots, 32% gadījumu cilvēki neesot vērsušies policijā, kad skarts īpašums, 53% – kad skarta persona, 69% – sabiedriskā kārtība. Pēc policijas pārstāvja domām, tieši pēdējais skaitlis esot kliedzoši liels, ko nedrīkstot ignorēt. Atsevišķi izdalīts, lielāks procents ir tikai par dzīvnieku kodumiem – 77,1%. Tālāk seko krāpšana – 62,9%, kabatzādzība – 61,3%, vardarbība ģimenē – 56,3%, draudi – 49,8%, mantas nīcināšana – 41,4%, miesas bojājumi – 30,8%, velosipēda zādzība – 28,8%, zādzības no transportlīdzekļa – 26,4%, zādzība no mājokļa – 18,2%, automašīnas zādzība – 9,6%, laupīšana – 6,5%.
Lielākoties nevēlēšanos vērsties policijā cilvēki skaidro ar nodarījuma maznozīmību, neticību policijai un laika tēriņu (skat. tabulu).
It kā liels skaits – 56,6% – neziņo par vardarbību ģimenē, bet A. Rinkevics to uzskata par vēl labu rādītāju, ņemot vērā nozieguma raksturu. Tā 35,5% neziņojot tāpēc, ka nevēlas, lai vispār par to kāds uzzinātu – tā esot problēma visā pasaulē un vēl neviens neesot izgudrojis pret to efektīvu līdzekli, vienīgi kopējās sociālās aizsardzības sistēmas uzlabošana varot mazināt šo procentu. Turklāt 29,3% cilvēku, kas saskārušies ar vardarbību, uzskata, ka policija nespēs palīdzēt, 19,4% – bail vērsties policijā, 18,4% neuzticas policijai vai vēlas pat problēmu atrisināt.
Kad kaut ko nozog no transporta līdzekļa, 61,8% cilvēku nevēršas policijā, jo domā, ka tā nespēs palīdzēt, 39% – ka nodarījums maznozīmīgs. Kad cilvēks tiek apkrāpts, 39,3% arī domā, ka policija nespēs palīdzēt, 36,8% negrib tērēt laiku, 29,1% – neuzticas policijai (A. Rinkevics šo pēdējo skaitli skaidro ar nevēlēšanos iesaistīties tehniskās procedūrās).
Kad tiek traucēta sabiedriskā kārtība un notiek huligānisms, 49,8% cilvēku nevēršas policijā, jo uzskata, ka notiekošais ir maznozīmīgs, 23% – vēlas pats visu atrisināt, 22,7% – nevēlas tērēt savu laiku.
Interesantus secinājumus Valsts policija izdarījusi, analizējot savus datus par to, kāpēc pēc nodarījuma pret personu policijā vēršas sieviete un kāpēc – vīrietis. Izrādās, ka vīrietis, secina A. Rinkevics, ir atriebīgāks, jo 74% vīriešu vēlas, lai policija noskaidro un soda vainīgo, bet sievietēm (72%) svarīgākais, lai notikušais neatkārtotos. Sievietēm vēlme pēc soda ir 54%, bet vīriešu vidū neatkārtošanās ir svarīga 51%. Izskatās, ka sievietes ir likumpaklausīgākas un lojālākas pret sabiedrības normām, jo 30% vēršas policijā, “jo policijai ir jāziņo” (tā domā 23% vīriešu).
