Pēc Rīgas teritorijas plāna “atbloķēšanas”, dome plāno aizliegt totalizatora atvēršanu Deglava ielā 10
Pateicoties Rīgas teritorijas plānojuma “atbloķēšanai”, Rīgas dome plāno liegt atvērt totalizatoru jau esošā azartspēļu zālē, Augusta Deglava ielā 100.
Šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja atbalstīja lēmumprojektu ar kuru atteikts SIA “Joker Ltd” izsniegt atļauju totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai telpās, kur jau tiek organizētas azartspēles.
Pašvaldības Juridiskā pārvalde atgādināja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atcēlis iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu.
Rīgas teritorijas plānojums aizliedz visā Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.
Gala lēmums par atteikumu izsniegt atļauju totalizatora likmju pieņemšanas vietas atvēršanai jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Kā komitejas sēdē uzsvēra Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks, asociācija šo domes lēmumu uzskatīs par pretlikumīgu. Jau iepriekš Vērzemnieks ir paudis, ka Pleša apturētais Rīgas teritorijas plānojums, bija prettiesisks. Tajā noteiktais, ka azartspēļu zāles pilsētā drīkst atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, faktiski nozīmējot šīs uzņēmējdarbības jomas likvidēšanu.
Savukārt SIA “Joker Ltd” pārstāve pārmeta Rīgas domei vilcināšanos, jo šo lēmumprojektu domes skatīja jau decembrī, kad Rīgas teritorijas plānojums vēl nebija “atbloķēts”.
LETA jau ziņoja, ka jaunais Rīgas teritorija plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā būtu divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas bija pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt pauda aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēts jaunajā Rīgas plānojumā.
Rīgas dome vērsās Satversmes tiesā, kas ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīdēja Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.
Pēc Saeimas vēlēšanām parlamentā neiekļuva Pleša pārstāvētā partija un viņš zaudēja amatu. Jaunais ministrs Sprindžuks pēc tam, kad Saeima bija veikusi grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, atcēla sava priekšgājēja lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu.
Savukārt Rīgas dome nolēma atsaukt prasību Satversmes tiesā.
