Pētījums: Ievērojami sarukuši palīdzības solījumi Ukrainai, pasaules uzmanība pievērsta Izraēla 55
Ukrainas sabiedrotie ir ievērojami samazinājuši solījumus piegādāt jaunu palīdzību Ukrainai, ceturtdien paziņojis Ķīles Pasaules Ekonomikas institūts (IfW).
No 2023.gada augusta līdz oktobrim Ukrainai apsolītā jaunā militārā, finansiālā un humānā palīdzība ir samazinājusies par gandrīz 90% salīdzinājumā ar 2022.gada to pašu periodu, sasniedzot zemāko līmeni kopš kara sākuma 2022.gada februārī, secinājis Vācijā bāzētais institūts.
Ilgi gaidītā Kijivas pretuzbrukuma rezultātā līdz šim nav izdevies panākt lielu izrāvienu un pasaules uzmanība tagad pievērsta Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” karam, kas atsaucies arī uz Rietumu atbalstu Ukrainai.
ASV Senāta republikāņi bloķē papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai strīdā ar demokrātiem par ASV robežu drošību, savukārt Eiropas Savienības (ES) sarunas par 50 miljardu eiro paketi Ukrainai turpmākajiem četriem gadiem ir ieilgušas.
IfW dati liecina, ka no 2023.gada augusta līdz 2023.gada oktobrim Ukrainai piešķirtā jaunā palīdzība bija tikai 2,11 miljardi eiro, kas ir par 87% mazāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā.
No 42 valstīm, kuras tika aplūkotas pētījumā, tikai 20 valstis pēdējo trīs mēnešu laikā piešķīra Ukrainai jaunu palīdzību, kas ir mazākais palīdzības apjoms kopš kara sākuma.
“Ņemot vērā neskaidrību par turpmāko ASV palīdzību, Ukrainai atliek tikai cerēt, ka ES beidzot pieņems sen izsludināto 50 miljardu eiro atbalsta paketi,” teikts pētījumā, piebilstot, ka jebkura turpmāka kavēšanās “nepārprotami stiprinātu” Krievijas pozīcijas.
