Egils Līcītis: Pie visa vainīgi liberāļi! 0
Sabiedrības viedokļu līderiem un vienkāršiem bezpartijiskiem jādodas talkā Valsts prezidentam, kad Raimonds Vējonis sausu muti izrunājies ar partiju līderiem, atgādinājis ik uz soļa, kāpēc puiši ievēlēti: turiet pirmajā vietā valsts intereses, ejiet un gādājiet par iedzīvotāju labklājību!
Bet ievēlētais Saeimas simts, kas pirms vēlēšanām izplūda glaimos un laipnībās pret balsstiesīgiem iedzīvotājiem, solījās visādi pakalpot, palielināt pensijas par astronomiskām summām, lēnītiņām sāk atkāpties, nesteidz ķerties pie darbiem un vēlētājus lāgā nemaz negrib pazīt.
Turklāt šoreiz parlamentā tikušie lielā mērā uzlūkojami kā “mīļie bērni”, ar kuriem nodarboties māmiņām, klases audzinātājām un pedagoģiskās padomes sastāvam,
lai pirmziemnieki attaptos, kur nonākuši, spētu vienoties lietišķībā, profesionalitātē un izpildāmu (nevis neizpildāmu) pasākumu organizēšanā no likumdevēju pozīcijām.
Bet partijas jau kunkst un vaid – mēs nesaņēmām 51% atbalstu, tikai desmitprocentīgu. Tad negaidiet no mums žilbinošus panākumus valsts pārvaldīšanā, jo arī programmas varēsim pildīt tikai par procentiem desmit piecpadsmit. Valdības formēšanā Kariņa kungam pašreiz ved klāt iepazīstināšanai citu partiju biedrus, kuri derētu par ministriem un gatavi veikt lielus uzdevumus. Vēl netiekot oficiāli nominēti, potenciālie kabineta locekļi jau saņem notikumu vērotāju kritiku.
Viena kandidāte bijusi mazas skolas skolotāja, diez vai drīkst būt izglītības ministre. Cits pārāk vecs komjaunietis.
Par ministriem par katru cenu grib ieskapēt dažus vēlēšanās caurkritušos, masās nepopulāros.
Droši vien sekos pretenzijas, ka kāds iesaistījies šaubīgās ārpus partijas aktivitātēs, un par vēl kādu pasniegs kompromitējošu nelegālu pagaldes sarunu ierakstu.
Pats galvenais knipis – Kariņa topošajā komandā neesot pietiekamā pārstāvībā sievieši! Par maz rozā, protams, ir biedējoši. Jāsecina, ka harmoniska viena veseluma Ministru kabineta sastādīšana, kur punktīgi ievērotas dzimtes proporcijas, kur izglītības ministre nāk no Sorosa mācības interpretu aprindām, kur visi ir skaistuļi ar neaptraipītu reputāciju un nevainojamu dzīvesstāstu, turpināsies pailgi. Varbūt beigsies kā neiespējamā misija.
Bet tagad paskatīsimies vēl nesarakstīto valdības deklarācijas projektu, kur mutuļojošā dzīve vieš piedāvājumu pēc piedāvājuma. Neatliekamās palīdzības mediķi, slimnīcu dakteri norūpējušies par algām, kam jāatrod miljoni, bet budžeta ieņēmumu un izdevumu grāmatā visam jāsaskan līdz 5 eirocentiem. Ik dienu TV skatītājus sveicina iesirms kungs, ekspremjers Andris Bērziņš ar paziņojumu, ka ceļi sabrūk, naudas 2020. gadam nav.
Tālāk – Latviju draud izslēgt no starptautiskās banku un finanšu sistēmas, ja uzraudzībā netiks veikti radikāli pārkārtojumi, tad ir problēmas ar OIK atcelšanu–neatcelšanu, ir žanra klasika – izglītības, novadu teritoriālā un veselības reforma (kur Latviju pasaules mediķu konferencēs minot kā konkrēti sliktu paraugu veselības aprūpes organizēšanā). Visur jādod līdzekļi, jārisina jautājumi, bezvaldības situācijā nepadarītā vezums krājas un strēgst.
Jāņem vērā arī tautas nodotais vēstījums vēlēšanās un KNAB pieaugusī veiktspēja – cerams, valdības sarunu vērpēju telpās nospriests, ka deklarācijas pirmais punkts būs – valstī netrūks politiskās gribas, drosmes, pašaizliedzības un neatlaidības cīnīties ar korupciju!
Tagad pēc publikas pieprasījuma un pašu izvirzīto mērķu sasniegšanai politiķiem atliek izsaiņot sagatavoto vērtīgo programmatisko materiālu, kur no A līdz Z aprakstīts, kā pareizi īstenot teritoriālo reformu, pārkārtot uz īstām sliedēm veselības aprūpes sistēmu, sadalīt vienmērīgāk labklājību, samazināt aparatčikus, izpildīt pārējo, ko dedzīgi kampaņā apgalvoja vēlēšanās startējušie tautas draugi.
Ak grandiozajām idejām nav nekāda seguma? Plāni vēl tintes pudelē? Komunisti daudzmaz padzīti, netraucē piepildīt cildenos mērķus? Tad vēlētājus iepazīstinās ar attaisnojošiem argumentiem – pie visa vainīgi liberāļi! Vainīgi populisti! Vainīgi nacionālisti!
