Anda Līce: Esam ar reformām nolādēti 6
Tas ir tik pašsaprotami, ja kādā nozarē ilgstoši neveicas, kopā nāk speciālisti, izanalizē neveiksmju cēloņus, izpēta, kā līdzīgā situācijā ir rīkojušies citur pasaulē, pieaicina labus speciālistus, izveido reformas projektu, nodod to sabiedrībai vērtēšanai, ņem vērā attiecīgos ieteikumus un ievieš tādu reformu, kas novāc šķēršļus, atbrīvo cilvēkus no birokrātijas pinekļiem un ļauj viņiem netraucēti strādāt.
Diemžēl pie mums reformas nāk un iet, bet pinekļi paliek un pat savelkas ciešāk. Pēc laika kādiem atkal ir iemesls nākt klajā ar jaunu reformu, ko tautā bieži sauc par kārtējo stulbumu.
Tā vien šķiet – bezgalīgās diskusijas par medicīnas, izglītības, nodokļu, tieslietu, teritoriālo un citām reformām, kuru rezultātā atklājas aizvien jaunas sistēmas nepilnības, ir kļuvušas par kāda liela biznesa projekta sastāvdaļu. Ar tā palīdzību tiek apgūti valsts līdzekļi, un īpaši apsviedīgos ļaudis sociālais lifts ar katru nākamo reizi paceļ augstāk.
Reformas nav lēts prieks, tās tukšo valsts, tātad nodokļu maksātāju, kabatu. Un sanāk apburtais loks, gandrīz vai jāsaka – esam ar reformām nolādēti. Prātā nevilšus nāk dzirdētais par raganu spļaudekļiem.
Viena no cikāžu sugām – putu cikādes – uz augiem veido putas, tā saucamos raganu spļaudekļus, kuros attīstās nākamā kukaiņu ģenerācija. Senatnē ļaudis visam vēl neizpētītajam piedēvēja velnišķas īpašības un radās daudz ticējumu, kā no ļaunuma izsargāties.
Vairāki ticējumi ieteic putas savākt kreisās kājas vīzē, vīzi iemest ugunskurā un virsū uzvelt katlu, lai ragana netiek saviem spļaudekļiem klāt. Vai šodien līdzīgi nedarbojas tās valsts institūcijas, kurām jāuzrauga likumība? Riņķa dancis ap Rīgas domi jau pārsniedz vairāku filmu budžetu un ir daudzsēriju komēdijas vērts.
Visi it kā tiek nodarbināti – izmeklētāji meklē, prokurori apsūdz, advokāti aizstāv, tiesneši tiesā, bet vainīgie (kā humoristiskā uzvedumā) pa vienām durvīm cietumā ieiet (ja vispār tur ieiet) un pa otrām iznāk.
Kā var atjaunot taisnīgumu un valstī mazināt nabadzību, ja vainīgos ar lielām pūlēm reizēm no amata beidzot atbrīvo vai ļauj pašiem aiziet, bet nodarītos zaudējumus tā arī nepiedzen? Galvenā problēma nav kāda atsevišķa, īpaši negodīga persona, bet gan sistēma, kura nevar kļūt labāka par tiem, kas to veido un uztur.
Visas uz ātru roku sadomātās reformas domātas vienīgi sistēmas kosmētiskajiem remontiem. Kaut kas būtiski var mainīties, vien nojaucot nederīgo un būvējot kaut ko pilnīgi jaunu. Ko novēlēt sev un līdzpilsoņiem šajā garajā gadā? Piedzīvot kaut vienu jēdzīgu reformu.
