Latvijā
Sabiedrība

Anda Līce: Pienācis laiks vērienīgai filmai par latviešu bēgļu gaitām2


Anda Līce
Anda Līce
Foto: Valdis Ilzēns

Daudzi droši vien brīnīsies, kaut ko tādu šodien dzirdot. Vai tad tā vispār var būt? 2006. gadā mūžībā aizgājušās latviešu dzejnieces un prozaiķes Ainas Zemdegas romānā “Maruta” ir pašas pārdzīvotais, kad šķita – laiks ir izgāzies no eņģēm. Romāns ir par braucienu 1944. gada rudenī bēgļu laivā uz Gotlandi un par dzimteni zaudējušo latviešu pirmajiem gadiem svešumā, kur daudziem piederēja tikai izglābtā dzīvība, cerība par atgriešanos un dzīvības spēks, kas nebija vienādi stiprs visos.

Man šķiet, ir pienācis laiks vērienīgai mākslas filmai par šo daudziem dažādu iemeslu dēļ vēl jo­projām maz zināmo Latvijas vēstures posmu.

A. Zemdegas emocionāli piesātinātais un visai mūsu tautai tik traģiskais stāsts ir labs pamats filmai. Ka to ir iespējams izdarīt, liecina Dzintara Dreiberga pēc Aleksandra Grīna romāna uzņemtā filma “Dvēseļu putenis”. Kādēļ būtu vajadzīga šāda filma? Mūsdienās daudzi no Latvijas bēg pavisam citu iemeslu dēļ. Arī viņi piedzīvo zaudējumu sāpes un atgriešanās ilgas, tomēr tās nav tik eksistenciāli skaudras, kādas tās bija iepriekšējām paaudzēm.

Bēgļu straumju galvenais izraisītājs visos laikos un arī mūsdienās ir karš. Sastapšanās ar lielu skaitu citas kultūras, reliģijas un mentalitātes bēgļiem var kļūt par traģēdiju arī tās valsts pamatiedzīvotājiem, kurā nonāk bēgļi. Problēmas visos laikos ir līdzīgas, jo cilvēka vajadzības, vājības un tieksmes ir tādas pašas kā agrāk.

Kas veido izpratni par karu un tā cēloņiem cilvēkos, kuri karu paši nav piedzīvojuši?

Spēja kritiski domāt veidojas no vēstures zināšanas un empātijas, kuru attīsta literatūra un māksla. Nākamajās paaudzēs izpratni par tautu likteņiem nespēs uzmodināt nekādi skaitļi par karā kritušajiem, ievainotajiem un bezvēsts pazudušajiem, ja nebūs iespējams notikušo izdzīvot caur augstas proves mākslas darbiem vispirms kā atsevišķa cilvēka traģēdiju.

Saistītie raksti

Jo sabiedrībā ir vairāk politiski noraizējušos cilvēku, jo mazāk iespēju piedzīvot situācijas, kad dienām vairs nav nosaukumu. To 2014. gadā piedzīvoja Donbasa un Luhanskas iedzīvotāji, tas joprojām pasaulē notiek arī visos citos kara skartajos reģionos. Vai Latvija šodien ir politiski noraizējusies, un ko nozīmē tādai būt? Ne jau bruņojuma daudzums izšķir visu.

Ukrainas politiskais eksperts Ruslans Bizjajevs brīdina – ja bērni nesaglabās morālos principus, viņi pazaudēs to, ko sauc par ģenētisko kodu, kuru veido pasaules literatūra, mūzika un māksla. Lūk, tāpēc daudz vairāk par patriotiskām runām ir vajadzīgas labas grāmatas un filmas par valsts, tautas un cilvēka vēsturi.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
8 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
9 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
18 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
4 stundas