Pietrūkst atbalsta frakcijās 1
Kas vispār ir racionālais parlaments, par ko runā prezidents Andris Bērziņš? Un ko viņš šajā sakarā piedāvā? Jānis Kalniņš
Valsts prezidenta Andra Bērziņa piedāvātās reformas mērķis ir panākt efektīvāku izpildvaru – stiprāku, stabilāku valdību un lielāku Ministru prezidenta atbildību, norāda Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš. Racionālo parlamentārismu raksturo premjerministra pozīcijas nostiprināšana. Proti, tiek veikta pāreja no “parlamentāras valdības” uz “kabineta valdību” ar stipru Ministru prezidentu.
“Lai tuvinātu Latvijas parlamentārās demokrātijas modeli racionālajam parlamentārismam, Satversmē būtu jāievieš princips, ka parlaments uzticību izsaka tikai Ministru prezidentam, bet ministrus amatā ieceļ Valsts prezidents pēc premjerministra ieteikuma. Turklāt Ministru prezidenta apstiprināšanai, uzticības vai neuzticības izteikšanai būtu nepieciešams kvalificētais balsu vairākums.
Tāpat Ministru kabineta stabilitāti veicinātu atteikšanās no tā sauktā destruktīvās neuzticības balsojuma – pašreiz parlaments var jebkurā brīdī izteikt neuzticību valdībai praktiski jebkādu iemeslu dēļ, piemēram, dažādu politisko spēļu dēļ. Tādēļ Satversmē nepieciešams ieviest konstruktīvās neuzticības balsojumu, paredzot, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus spēj izteikt uzticību jaunajam Ministru prezidentam,” skaidro R. Bērziņš.
Šos grozījumus Valsts prezidents ir piedāvājis iestrādāt Latvijas normatīvajos aktos un iesniedzis Saeimā, iekļaujot arī precīzas grozījumu redakcijas, lai šis jautājums varētu ātrāk virzīties uz priekšu. Pašreiz ar to strādā Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa, bet jautājums netiek virzīts izskatīšanai plenārsēdē, jo tam gluži vienkārši trūkst atbalsta Saeimas frakcijās.
