Pīlēns savas izredzes vērtē kā pietiekami labas 93
Valsts prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns, kuru virzījis “Apvienotais saraksts” (AS), savas izredzes vērtē kā pietiekami labas.
Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka konsultācijas ar frakcijām vēl tikai sāksies. “Pašlaik neskatos tādā plaknē – kurš ir solījis balsis,”akcentēja Pīlēns.
Pīlēns teica, ka nepieciešams runāt par prioritātēm, kas sāp sabiedrībai, novadu, ekonomikas, inflācijas kontekstā. Tāpat Nepieciešams celt ekonomiku. Pīlēns arī norādīja, ka arī Ukraina, neskatoties uz Krievijas sākto karu, ekonomiku paspējusi saglabāt aptuveni 70% apmērā.
“Ja līdz šim viss būtu gājis labi, mēs nebūtu pēdējā vietā Baltijā,” pauda Pīlēns.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka AS Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu, “Progresīvie” – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet “Jaunā vienotība” (JV) – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.
