Pirātu kodekss, piemēram, savdabīgā godprātība un sapņi par savu valsti 1
Vilmārs Butens, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Visdrīzāk, izdzirdot kaut ko par pirātiem, vispirms apziņā uzplaukst varena auguma bārdaini tipāži, kuri bezbēdīgi šauj ar milzīgu pistoli, skaļi uzdziedot kaut ko par “rumu un miroņu lādi”, vienkājainajam kapteinim Džonam Silveram vai mūsdienīgajam Džekam Zvirbulim līdzīgie. Taču tam tomēr pamatā ir faktiski tikai sižeti no romantisku piedzīvojumu grāmatām un kinofilmām. Īstenie pirāti, izrādās, ne visi bija tādi.
Par to var spriest gluži loģiski: cik tad ilgi viņi vispār spētu braukāt pa tām pasaules jūrām un laupīt, ja to vien tikai darītu, kā nemitīgi kādam un cits citam grieztu pušu rīkli? Izrādās, realitātē pirātu sabiedrība pamatā bija organizēta krietni vien sarežģītākā formā un dažkārt tajā valdīja pat lielā mērā taisnīgāka kārtība nekā daudzās valstīs, kuras joprojām par sevi ir nesamērīgi augstās domās.
