Saimnieks siltumnīcas konstruējis tā, lai tās nenopostītu vētra. Blokveida konstrukcija (600 m2 platībā) ir caurstaigājama, iekšpusē sienu karkass nav nodalīts ar plēvi, jumtam un ārsienām izmantota Spānijā ražotā EVA plēve, kas kalpo līdz desmit gadiem. 2
– Pirmās siltumnīcas, ko cēlām pirms 11 gadiem, sagrāva vētra. Tad, zobus sakoduši, tās būvējām no jauna. Uzcēlām izturīgākas, ilglaicīgākas daudzposmu siltumnīcas ar pamatiem. Reizēm vējš, sasniedzot 24 metrus lielu ātrumu sekundē, brāžas pāri Jūrmalciemam, bet mūsu celtnes iztur šo pārbaudījumu, – stāsta Mārtiņš. – Pēc vētras postījumiem pieteicāmies daļēji naturālo saimniecību atbalstam uz pieciem gadiem. Vēl paņēmām uz nomaksu mazo traktoru Belarus, lai atvieglotu darbu siltumnīcās. Tagad gan vairs nekādos projektos neiesaistāmies, arī aizdevumus negribam ņemt. Labāk iekrājam un tad pērkam to, kas vairāk nepieciešams.
Irēna piebilst, ka saimniekošanā daudz palīdz vecākais dēls, deviņpadsmitgadīgais Valters, kurš mācās Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā, kā arī septiņpadsmitgadīgais Aivis, kurš savu nākotnes izglītību vēlas saistīt ar militāro karjeru. Brīvajā laikā abi restaurē mēbeles, bet vasarā palīdz tirgot dārzeņus.
Agrotīkls uzlabo ražas kvalitāti
Gandrīz visas dārzeņu kultūras un zaļumaugus (lapu sinepes, rukolu, spinātus, salātus, mangoldu, agros kāpostus, ziedkāpostus) ģimene audzē no dēsta, lai gan tas ir ļoti darbietilpīgi. Vienīgi redīsus un burkānus audzē ar tiešo sēju siltumnīcā gruntī. Arī vēlākai ražai rukolu, spinātus un pārējos zaļumus sēj dobē februārī. Zemnieku saimniecības īpašniece atklāj, ka vienu gadu veikusi eksperimentu, sējot burkānus februārī kasetēs, lai paātrinātu ražu. Pēc izpiķēšanas dobē siltumnīcā saknes veidojās nevis slaidas, kā cerēts, bet gan strupas – tirgum tādas, protams, nederēja, savukārt pašiem bija pietiekams vitamīnu avots pavasarī. Šosezon audzētāji pirmoreiz siltumnīcā iesēja iediedzētās burkānu ‘Napoli F1’ sēklas, kam ražu var vākt aptuveni pēc 90 dienām no uzdīgšanas.
Agrākas un kvalitatīvākas ražas ieguvei jūrmalciemnieki salātus audzē, sēklas pa vienai sējot kasetēs un izpiķējot augsnē februāra beigās, marta sākumā. Tirgū realizē, kad lapaiņi sver 30–50 gramu; pirmie salāti tirgū maksā vidēji 5 eiro kilogramā. Vēlāk, kad tirgus ir piesātināts ar zaļumiem, salātu cena strauji krīt. Līdz galveno kultūru – tomātu un gurķu – stādīšanai lielākā daļa salātu “Silvās” jau novākti un pārdoti.
Salātus augšanas sākumā dārzkopji papildus piebaro ar komplekso mēslojumu Ferticare un kālija nitrātu. Saimnieks stāsta, ka uzreiz pēc iestādīšanas pastāvīgā vietā salātiem obligāti jāuzsedz agrotīkls. Segmateriālu drīkst noņemt tikai 3–4 dienas pirms ražas vākšanas, jo salātiem, tāpat kā gurķiem, vajag ēnu un vienmērīgu siltumu. Saulē (bez agrotīkla) lapas kļūst rūgtas, cietas un tumšas.
Ģimene izmēģinājusi audzēt vairāku tipu salātus, bet beigās palikuši pie ‘Lobi’, ‘Pearl Gem’, ‘Aficion’, ‘May King’, ‘Lollo Rossa’ – tām ir atšķirīga lapu forma un krāsa. Pircēji nav iecienījuši kraukšķīgos ledus salātus, tāpēc tos neaudzē.
