Par ko latviešu avīzes rakstīja 1914. gada 21. novembrī 0
Kas Ventspilī atļauts, tas Tukumā aizliegts. Ventspilī latviešu tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju” nu jau vairākreiz atskanējuse gan koncertos, gan citos sarīkojumos. Tas, protams, noticis ar pienācīgo atļauju un augstāko valsts ierēdņu klātbūtnē. Tukumā turpretim vietējā policija nolieguse dziedāt “Dievs, svētī Latviju” Labdarības biedrības 13. novembrī sarīkotos bērnu svētkos. Kareivjus izvadot uz kara lauka, tomēr arī Tukuma policijai nekas nebijis pret “Dievs, svētī Latviju” skaņām. Bukaišos policija pat sastādījuse protokolu par šīs dziesmas nodziedāšanu pēc valsts himnas 16. novembra izrīkojumā. Uz kā gan pamatojas tāda nesaskaņa vienā un tai pašā guberņā?
“Jaunās Latviešu Avīzes”
Puķu balvu atmešana visos lielos teātros galvas pilsētā ir ievērojama parādība patlaban dziļi nopietnā laikā. Kā paši pirmie atteikušies no puķu balvām baleta mākslinieki, tā ka puķu buketu un vācelīšu vietā teātru sulaiņiem tagad jāstiepj uz skatuves aizsaiņi, maisiņi, kurvji un brezenti ar siltiem apģērba gabaliem mūsu kareivjiem. Šādas balvas ar uzrakstu “Siltas lietas” teātru publika apsveic ar sajūsmīgu piekrišanu. Tā kādā no pēdējām “Boheme” izrādēm Lifkovska jaunkundzei pasniegts milzu aizsainis ar siltām lietām: puskažokiem, vilnainiem kamzoļiem, cimdiem, zeķēm utt. Pie aizsaiņa bijuse piestiprināta zīmīte: “Jums, salstošai mazai nārai, vajadzīga silta mufe, bet vēl ciešāk mūsu kareivjiem vajaga šo silto lietu, par kuru drīzu aizsūtīšanu lūdzam laipni gādāt.”
“Dzimtenes Vēstnesis”
Ko nesūtīt un ko sūtīt armijai. Kāds kareivis raksta, ka neesot vajadzīgs sūtīt kareivjiem visādus kaklautus, pulsa sildītājus utt., kurus zaldāti nelietojot, ne arī tēju, cukuru, ziepes un tabaku, ko priekšniecība tagad jau zaldātiem izsniedzot, bet ārkārtīgi vajadzīgi esot silti krekli vai kamzoļi un stipri silti apavi.
“Jaunā Dzīve”
