Rietumfranku valsts karalis Kārlis II Plikgalvis un Austrumfranku valsts valdnieks Ludvigs II Vācietis deva tā saukto Strasbūras zvērestu, kas ir senākais līdz mūsu dienām saglabātais dokuments, kurā atrodama vecfranču jeb romāņu valoda.

Lasītākie

Veselam

Pamosties plkst. 2.00 vai 3.00 naktī bez iemesla? Iespējams, pie vainas kāds no šiem pārtikas produktiem

Kokteilis

10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus

RAKSTA REDAKTORS

“Tas neesot iemesls darbnespējas lapai.” Sieviete piedzīvo mulsinošu situāciju pie ārsta, skaidrojumu sniedz Veselības inspekcija

Lasīt citas ziņas

Šī apstākļa dēļ 14. februāri dažkārt dēvē par franču valodas dzimšanas dienu. Rietumeiropas viduslaiku vēsturē plaši pazīstamā Strasbūras zvēresta otrā daļa ir rakstīta senaugšvācu valodā. Šajā dokumentā nākamās Francijas un Vācijas karaļi solīja sadarboties.

«LA» raksta vēsturi

2002. gada 14. februārī “Lauku Avīze” raksta: Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc atgriešanās no sarunām Vašingtonā: “Dažs labs no Amerikas senatoriem, kas vēl pagājušajā gadā nebija pārliecināts, vai Baltijas valstis jāiekļauj nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, savas domas ir mainījis. Atbalstītāju pulks ir krietni paplašinājies. Taču darbam ir jāturpinās. Tā ir politiska cīņa, ir jāpārliecina liels skaits cilvēku, sevišķi senatori.”