Pirms 160 gadiem, 1856. gada 1. septembrī, jurista ģimenē Kijevā piedzima izcilais krievu mikrobiologs, ekologs un augsnes mikrobioloģijas pamatlicējs, arī Rīgas Politehniskā institūta Goda loceklis (1912) Sergejs Vinogradskis. Lielā mērā pateicoties viņa atklājumiem, bakterioloģija kļuva par bioloģijas apakšnozari. 1890. gadā, strādājot Šveicē, Vinogradskis pirmais pasaulē izolēja baktērijas – nitrifikatores, kas amonija savienojumus oksidē par nitrītiem un nitrātiem. Viņš pētījis slāpekļa savienojumu apriti dabā, kā arī citus mikroorganismus, kuru loma vidē ir dažādu neorganisko ķīmisko vielu pārveidošana organiskajās – tādos, kas uzņemami un derīgi citiem organismiem. Vinogradska atklājumi atstāja lielu iespaidu uz augkopību, ļaujot labāk saprast augsnē notiekošos procesus. Laboratorijās joprojām izmanto tā saukto Vinogradska kolonnu – sistēmu, kurā ērti kultivēt un novērot lielu mikroorganismu daudzveidību.