V. Krustiņš: – Ja reiz par Vējoni vienojušies ZZS un “Vienotība”, situācija kļūst nopietna. Kuru gan citu, ja ne viņu ievēlēs par prezidentu, un gudrais Lemberga kungs zina, ko saka. Un jūs arī varat tur piespēlēt. 19
– Grūti prognozēt, kā vēlēšanās izturēsies “Vienotība”, kuras rindās nav vienotības. Man liekas, ka arī ZZS rindās nav augstākā līmeņa vienotības. Līdz ar to arī spēle kļūst komplicētāka. Nav jautājums saskaitīt, cik frakcijas par. Jautājums ir – kas notiek katras frakcijas iekšienē.
– Gribētos teikt, ka līdz šim “Vienotība” diktējusi noteikumus citiem, izņemot, protams, “Saskaņu”.
– Ne jau ZZS diktējusi! Varētu piekrist, ka “Vienotībai” vienmēr izdevies apspiest un apspēlēt Nacionālo apvienību kā “jauniņus” un “maziņus”, bet ar ZZS ir aktuāls jautājums – kurš kuru tagad?
V. Krustiņš: – Sakiet – vai “Saskaņas” kursā būtu kas jāmaina, redzot, ka Krievijā pieaug militāristiskas noskaņas?
– Nevaram mainīt noskaņas Krievijā, bet esam pragmatiski politiķi, veidojot attiecības ar Krieviju. Pašreiz varas partija tur ir “Vienotā Krievija”. Otrais slānis ir opozīcija. Man ir draugi abās pusēs, un ar viņiem komunicēju.
– Mums pavisam noteikti būs jauns prezidents. Jauna cilvēka atnākšana vienmēr saistās ar cerībām. Vai tās varētu lolot arī attiecību uzlabošanai ar Maskavu?
– Attiecību veidošanai ir divi pīlāri. Viens – ekonomiskais. Vienmēr jāpatur prātā, ka sankciju karš reiz beigsies, būs liela konkurence, kurš pirmais atgriezīsies plašajā Krievijas tirgū. Mēs nevaram atļauties nogulēt. Otrs – kā ES un NATO dalībvalstij Latvijai ir saistoša šai līmenī pieņemtā politika, ieskaitot drošības jomu. Te jācenšas meklēt līdzsvaru, jo drošība, no vienas puses, ir saistīta ar militāru, no otras puses, ar ekonomisku dimensiju. Dzirdam runas par budžeta konsolidāciju 2016. gadā. Tas ir tiešā saistībā ar to, ka Eiropas un Krievijas starpā ir krīze. Krities eksports, brauc mazāk krievu tūristu, iespējami sarežģījumi tranzīta nozarē. Un mēs esam tiešākie cietēji krīzes dēļ. Vācijā vai Somijā taču nedzird par to, ka viņi grasītos konsolidēt budžetu. Mēs maksājam augstāko cenu par šo konsolidāciju, jādomā, kā to minimizēt. Neesmu tas cilvēks, kurš palaistu garām izdevību pakritizēt valdību, taču, globāli runājot, man nav īpašu iemeslu pārmest Straujumas kundzei par pozīciju, kādu Latvija Eiropas līmenī ieņem pret Krieviju. Tā ir visai izturēta, racionāla, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu. Taču skaidrs, ka arī ES ietvarā mums ir iespējas veidot sev izdevīgas attiecības ar Krieviju. Tāpēc nav sevišķas vajadzības pēc izmaiņām ārpolitikā, lai kaut kā pagrieztos citādi pret Krieviju. Nē, vajag izmantot to, kas ir – sadarboties ar valsti, kura mums ir blakus.
E. Līcītis: – Straujuma neregulē rubļa kursu, un šprotes nav aizliegts vest uz Krieviju. Uzņēmējiem nav izdevīgi tirgot preci uz Krieviju, ja ir tāds rublis, kāds tas ir, savukārt krievi nevar vairs braukāt pa ārzemēm kā tūristi, jo viņu valūta kritusies svarā, ceļošana par dārgu.
– Nevaru nepiekrist, šai brīdī ekonomiskās attiecībās sankcijas krietni mazāk aktuālas nekā rubļa kurss. Tomēr rublis devalvēts, tagad stabilizēts. Savukārt tranzīta maršruti, kravu pārvadāšana lielā mērā tiek ietekmēta politisku lēmumu dēļ.
– Jūs pats devāties uz Minsku dibināt ekonomiskos sakarus, atklāt tirgus. Baltkrievijas “atklāšana” nav kompensējoša Krievijas tirgu zaudēšanai?
– Ir norunāts, ka vasarā Minskas centrāltirgū atklāsim Latvijas pārtikas preču “Rīgas stūrīšus”. Veicināsim arī tūrismu. Tomēr viena pati Maskava pēc iedzīvotāju skaita ir tikpat liela kā visa Baltkrievija, un maskaviešu pirktspēja bija ievērojami lielāka.
